Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu dzīvnieku aizsardzību, novērstu nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazinātu klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.
Jau ir pagājis ilgs laiks, kopš ir bijušas vairākas darba grupas, tikšanās un diskusijas, kur runāts par grozījumiem šajā likumā. Šodien komisijas sēdē pamatā koncentrējās uz to, cik lielas prasības izvirzīt dzīvnieku īpašniekiem, turētājiem un kādām prasībām jābūt tajās vietās, kur dzīvniekus audzē un pavairo.
Taču šis ir jautājums, kur viedokļi nesakrīt, un kopēju risinājumu līdz galam atrast nevar, tāpēc, lai gan bija paredzēts gatavot likumprojektu pirms 3. lasījuma, deputāti saprata, ka priekšlikumi ir jāuzlabo.
Komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") atzina, ka process virzās uz priekšu, bet ne tik ātri, kā vēlētos, jo šajā jautājumā esot daļa deputātu, kuriem nešķiet samērīgi dažādi aspekti, piemēram, ja jēdziens "dzīvnieku audzētājs" un "audzētava" tiktu piemērots arī tiem cilvēkiem, kuriem mājās ir viens vai divi kaķi vai suns, kam rodas mazuļi. Tātad būtībā par to, kad persona skaitās dzīvnieku audzētājs un no kura brīža sākas arī dzīvnieku audzētava.
Savukārt komisijas pārstāvis, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) atzina – pēc šodienas sēdes sajūtas esot visai skumjas, jo jau divas reizes nācies likumprojektu nodot darba grupai atkārtotai izvērtēšanai un precizēšanai.
Un, lai gan visiem esot skaidrs mērķis, ka ir nepieciešamas stingrākas un rūpīgākas prasības vietām, kur tiek audzēti un pavairoti dzīvnieki, esot sajūta, ka šo jautājumu cenšas piebremzēt, panākot, ka ierobežojumi dzīvnieku turētājiem netiek pieņemti.
"Es saprotu, ka tā ir diezgan liela nozare. Šobrīd sevi nosaukuši par audzētājiem ir virs tūkstoš [cilvēku], bet, ja mēs paskatāmies kaut vai sludinājumu portālā, tad mājdzīvnieku tirdzniecība ir tāds diezgan liels rūpals.
Skaidrs, ka nozare, kamēr tā nav regulēta, jūtas labi, nepieskatīta, bet ir nepieciešams risinājums, kad ir konkrēti noteikumi un tie ir visiem," norādīja Grasbergs.
Līdzīgi izteicās arī nodibinājuma "Labdarības fonds Sofi" pārstāve Inese Bāra, atzīstot, ka sēde kopumā esot pagājusi bezcerīgi, jo, kad uz 3. lasījumu ticis solīts iekļaut normas par audzētavām un audzētājiem, kam bijusi arī speciāli izveidota darba grupa, kurā vairāki priekšlikumi tika izskatīti un pieņemti, tad šodienas Saeimas komisijas sēdē šie priekšlikumi kādam šķituši neprecīzi un nederīgi.
"It kā mērķis – dzīvnieku labturība – visiem sakrīt, bet tikko mēs sākam runāt par konkrētām normām, priekšlikumiem, tā ir pilnīgi divas kategoriski pretējas nometnes. Izskatās, ka vienkārši ir kaut kāda principiāla pretnostatīšana – ja vieni saka "jā", tad otri "nē"," neizpratni pauda Bāra.
Arī zvērināta advokāte, dzīvnieku aizsardzības brīvprātīgā Ineta Krodere uzsvēra, ka jau kārtējo reizi ir parādījusies viena un tā pati problēma – ļoti aktīva izvairīšanās un cenšanās nepieļaut jebkādu audzētavu un audzētāju kontroli.
"Tas viss bija Zemkopības ministrijas priekšlikumā kā deleģējums Ministru kabinetam – izstrādāt šos speciālos noteikumus. Tieši tāpat, kā ir patversmēm speciāli Ministru kabineta noteikumi, kur visas prasības būtu paredzētas gan par telpām, gan par aprūpētājiem, gan par ēdināšanu, dzirdināšanu.
Tas viss ar Saeimas Juridiskā biroja ļoti aktīvu atbalstu tika, teiksim sadzīves valodā, – noairēts, un atkal mums nav nekā šajā virzienā," norādīja Krodere.
Zemkopības ministrijai kopā ar Saeimas Juridisko biroju nedēļas laikā jāprecizē priekšlikumi. Grozījumi likumā vēl jāskata atbildīgajā komisijā, bet gala lēmums jāpieņem Saeimas sēdē.
Jānorāda, ka pārējie grozījumi, piemēram, ka mājas (istabas) dzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei – gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens, aizliegums turēt suņus piesietus un iegādāties dažādu savvaļas sugas dzīvniekus, lielākoties tika atbalstīti, un par tiem domstarpību vismaz pagaidām nav.
