Latvijā ir apmēram 10 000 sieviešu ar augstu pārmantotā krūts un olnīcu vēža risku, un 50% gadījumu sievietes pat nenojauš šo risku, jo dažādu iemeslu dēļ nav informētas par vēža gadījumiem ģimenē. Tā rezultātā 80% gadījumu vēzi atklāj novēloti.
"Jo vēzi var agrāk atklāt, jo labāki rezultāti," uzsvēra RSU asociētais profesors un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts krūts ķirurģijā Arvīds Irmejs. "Tas ir tas vecums, kurā šis ģenētiskais krūts vēzis vai olnīcu vēzis visbiežāk attīstās, tāpēc mēs to izvēlējāmies, bet būtībā tas, kurš seko līdzi, uzreiz jau saprot, ka, ja vidējais vecums ģenētiskam krūts vēzim ir 45 gadi, tad, protams, testēt 59 gados ir daudz par vēlu, vienkārši pilotprojektā mēs to izvēlējāmies, jo paredzējām, ka varbūt sākotnējā sieviešu atsaucība nebūs tik liela."
Irmejs skaidroja, ka lielākoties pilotprojekts notiek digitāli, proti, ir izstrādāta un notestēta digitālā platforma, kurā pacientes reģistrējas pētījumam un saņem ģenētisko izmeklējumu rezultātus.
Pilotprojektā uzsākta uzaicinājuma e-pastu izsūtīšana sievietēm, lūdzot aizpildīt dažādas novērojuma anketas un nodot siekalu paraugu, lai ģenētiskajos izmeklējumos precizētu viņu pārmantotā krūts un olnīcu vēža risku.
Ja atklāj ģenētisko saslimšanas risku, sieviete nokļūst profilaktiskajā novērošanas programmā. Pilotprojektā var piedalīties aptuveni 500 sievietes, pašlaik aktīvi iesaistījušās jau vairāk nekā 300.
Kā norādīja Irmejs, agrāka vēža atklāšana būtiski samazina ārstēšanas izmaksas, blaknes un ļauj vispār izvairīties no vēža.
"Skatoties uz šī brīža statistiku, ģenētiskais krūts vēzis 80% gadījumu tiek konstatēts otrajā, trešajā vai ceturtajā stadijā, tikai nepilni 20% tiek atklāti pirmajā stadijā. Ar skrīningu mēs faktiski varētu nodrošināt, ka šis ģenētiskais krūts vēzis varētu tikt atklāts 100% gadījumos jau pirmajā stadijā," teica RSU asociētais profesors.
Vērtējot pilotprojektu, Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Alinta Hegmane norādīja, ka ir atbalstāma sabiedrības izglītošana par tēmām, kas saistītas ar onkoloģiju, jo krūts vēzis ir viens no biežākajiem labdabīgajiem audzējiem, ko sievietēm atklāj, un ļoti neliela daļa no krūts un olnīcu vēžiem ir pārmantota.
"Protams, nekas dzīvē nav balts un melns, un jebkura testēšana sevī ietver arī kaut kādus riskus, un tas ir jāņem vērā.
Tas, ka nav atrasta viena mutācija, nenozīmē, ka cilvēks nevar saslimt ar vēzi, uz cilvēku tāpat attiecas visas rekomendācijas par skrīningu un agrīnu diagnostiku," skaidroja Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Tāpat Hegmane uzsvēra resursu pieejamību, proti, iespēju nodrošināt gan atbilstošos speciālistus, gan psiholoģisko atbalstu tām sievietēm, kurām tiek atklāts ģenētiskā vēža saslimšanas risks.
