Valainis sprieda, ka jau kopš iepriekšējas valdības izveides veidojas "bloki, kuri nekur nav pazuduši", un "Apvienotajam sarakstam" jāizvēlas, vai jālauž bloks ar Nacionālo apvienību.
Valainis pauda, ka, veidojot valdību, katram politiskajam spēkam jānoliek malā ambīcijas, "mēs esam to izdarījuši, aicinām pārējos to izdarīt un veltīt visu enerģiju darbam, nerunāt par amatiem, bet par darbiem, lai iegūtu ekonomisko izrāvienu un varētu iet uz priekšu".
Savukārt "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars sarunā ar LTV "Rīta panorāmu" skaidroja, ka pauze paņemta, jo visa frakcija vēlējās uzklausīt premjera amata kandidāti un viņas redzējumu par nepieciešamajiem lēmumiem, lai panāktu Latvijas ekonomikas izaugsmi, lai Latvijas tautsaimniecība nebūtu vājākais posms Baltijā.
Tāpat "Apvienotais saraksts" vēlas dzirdēt, kāda ir premjera amatam nominētās Evikas Siliņas ieskatā labāka koalīcija, kādēļ tieši ar šādiem politiskajiem spēkiem, "kāpēc tieši Aivara Lemberga vadītā Zaļo un zemnieku savienība" un kādas pārmaiņas dos šī koalīcija, kā arī par iespēju novērst Lemberga ietekmes riskus.
Tavars arī norādīja, ka "Apvienotajam sarakstam" nav nekas pret ZZS biedriem, ar daudziem no viņiem ir labas attiecības, taču šajā brīdī, pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, "mēs daudz savādāk skatāmies uz Lemberga ietekmi uz kolēģiem, [..] šis ir jautājums par nacionālo drošību".
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
KONTEKSTS:
Pašlaik premjera amatam nominētā "Jaunās Vienotības" pārstāve Evika Siliņa turpina sarunas par valdības izveidi ar četrām partijām – līdzšinējiem koalīcijas partneriem AS un Nacionālo apvienību, kā arī pašlaik opozīcijā esošajiem ZZS un "Progresīvajiem", bet atzina, ka visu piecu partiju koalīcija nebūs iespējama.
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos" un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
