Indras pamatskola Krāslavas novadā ir potenciālais izglītības reformas upuris. Ja mācību iestādi likvidēs, skolēniem būs jādodas vai nu uz 30 kilometru attālo Krāslavu, vai 14 kilometru attālajiem Robežniekiem. Vecāki par to raizējas – bērni jāmodina vēl agrāk un vai pietiks vietas visiem transportā?
"Izturēt veselu nedēļu tādā režīmā – mosties pussešos, lai paspētu sakopties, paēst brokastis. Viņiem bija jābūt pieturā jau plkst. 06.50, lai gaidītu vietējo autobusu," stāsta vietējā iedzīvotāja Ilona Kangizere.
Indras pamatskolas direktore Inga Jākobsone norāda – vecāki grib zināt, cik ilgs laiks jāpavada ceļā, cikos jāceļas no rīta un kā bērni varēs turpināt mācības Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolā īstenošanas vietā Indrā vai Krāslavā. "Kādas būs transporta iespējas, kā būs ar interešu izglītību, kas pie mums ir pieejama pirms stundām?" vaicā direktore.
Vietvara gatava nodrošināt transportu – ja vajadzēšot, ar iepirkumu piesaistīšot pārvadātājus.
"Pašvaldība tiks galā ar saviem ceļiem, un nekad nav bijis tāda gadījuma, ka kaut viens no skolēniem nebūtu aizvests uz skolu," uzsver Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis (Latvijas Reģionu apvienība).
Tāpat audzēkņiem esot iespēja mācīties internātskolā Krāslavā, saka pašvaldībā.
Tikmēr Indras iedzīvotājam Borisam internātskola nederēs – viņam ir dēls pusaudzis, meita pirmklasniece un dēls sagatavošanas klasē.
"Ja viņi brauks uz Krāslavas skolu, tad būs jāceļas sešos no rīta. Ceļš mēdz būt slidens, ne vienmēr ir tikai dubļi. Mēdz būt arī melnais ledus, ka pat ar mašīnu nevar pabraukt," bažījas Boriss.
"Pirmklasnieki, otrās, trešās klases bērni var dzīvot kopmītnēs? Protams, ka ne!" piebilst Ilona Kangizere.
Šobrīd Indras pamatskolā mācās 48 izglītojamie, vidēji klasē – tikai trīs bērni. Šogad skolu absolvēs lielākā klase – 11 devītklasnieki, taču prognozējams, ka 1. klasē skolas gaitas varētu uzsākt tikai viens bērns.
"Mēs saprotam, ka būs arī tāds, kurš paņems čemodānu un savu dzīvesvietu iekārtos citā vietā, šeit paliks tukša māja, lauki vēl tukšāki," norāda Ilona Kangizere.
Šonedēļ Krāslavas novada domes sēdē tiks pieņemts galīgais lēmums ne vien par Indras skolas likteni, bet arī par pamatskolām Andrupenē un Priežmalē. Savukārt par skolas transportu tiks domāts vēlāk, kad būs skaidri zināms, cik bērnu un uz kurieni būs jāved.
Aptauja: Vairākums 40 minūšu ceļu līdz skolai uzskata par pārāk ilgu
Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 69% – uzskata, ka 40 minūšu ilgs ceļš ar pašvaldības transportu līdz skolai 1.–6.klases skolēniem ir pārāk ilgs, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.
Līdztekus skolēnu skaitam klašu grupās kritērijam skolu tīkla plānošanā jābūt arī skolu sasniedzamībai – 1.–6. klašu grupā ceļam uz skolu vienā virzienā nevajadzētu būt ilgākam par 40 minūtēm, savukārt skolas attālumam no skolēna dzīvesvietas nevajadzētu pārsniegt 25 kilometrus, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie kritēriji.
UZZIŅA:
Aptauja notika no 31.janvāra līdz 8.februārim, izvaicājot 1008 respondentus. Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Jautāti, ja 1.–6. klašu skolēniem ceļā līdz skolai ar pašvaldības transportu būtu jāpavada 40 minūtes, 69% pauda, ka tas būtu pārāk ilgi, 21% uzskatīja, ka tas ir pieņemami, bet 4% izvēlējās atbildi, ka ceļā pavadītajam laikam nav būtiskas nozīmes. Savukārt 6% atzina, ka viņiem ir grūti atbildēt.
Cilvēki, kuriem nav bērnu, biežāk norādīja, ka šāds laiks ceļā būtu pieņemams, – šajā grupā šo atbildi izvēlējās 23%. Savukārt respondenti ar bērniem vēl biežāk nekā vidēji uzskatīja, ka tas ir pārāk ilgi.
Sievietes 40 minūšu ilgu ceļu uz skolu par pārāk ilgu uzskatīja biežāk nekā vīrieši – attiecīgi 73% un 65%.
Šādu ceļu uz skolu par pārāk ilgu uzskatīja gan rīdzinieki (69%), gan lauku iedzīvotāji (70%).
