Ekspertu veidotās gadagrāmatas mērķis ir iezīmēt attīstības scenārijus nākamajiem mēnešiem un sniegt ieteikumus Latvijas politikas virzītājiem.
Ekspertu apkopojumā un ieteikumos politiķiem izcelta dalība Eiropas Savienībā un NATO kā drošības un ārpolitikas stūrakmens, transatlantiskās saites, drošības klimats reģionā un nestabilā starptautiskā situācija, karš Ukrainā un Krievijas draudi.
Uzsvērts, ka Latvijai jākoncentrējas uz procesiem, kas garantē valsts drošību un suverenitāti. Viens no lielākajiem draudiem ir Krievija, līdz ar to Latvijas politiskās un diplomātiskās spējas jāturpina maksimāli virzīt šo drošības draudu mazināšanai.
"Latvijai kā mazai valstij – un, raugoties Eiropas Savienības ietvaros, mazās valstis ir vairākumā, – ir būtiski likt uzsvaru uz tādiem jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko likumdošanu un ar demokrātisko principu ievērošanu. Jo tie ir stūrakmeņi, kas garantē mazu valstu suverenitāti, tostarp arī mūsu suverenitāti," norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka.
"Es uzskatu, ka šie ir jautājumi, kas starptautiskajās institūcijās, Eiropas Savienības, NATO, arī ANO institūcijās var tikt izvirzīti priekšplānā tieši no mazu valstu perspektīvas."
Arī Eiropa kopumā saprot, ka apdraudējumi nezudīs, norāda vācu eksperts, Frīdriha Eberta fonda Baltijas valstīs vadītājs Reinhards Krumms.
Bet militāro spēju audzēšana prasa naudu un valsts budžetu sabalansēšanu tā, lai neciestu citi tēriņi un lai sabiedrībās, īpaši Rietumeiropā, neaugtu neapmierinātība.
Svarīga tā dēvētā "ieroču un sviesta" dilemma jeb militāro un sociālo tēriņu sabalansēšana. Un drošība kā pamats tam, lai būtu iespēja audzēt pārticību.
"Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Polijai ierasti bijuši lielāki aizsardzības budžeti. Citām valstīm, kam nav, ir jāmaina pieeja. Un tās to darīs. Bet tā ir pārāk vienkāršota pieeja teikt, ka bez ieročiem nebūs sviesta un pārticības. Ir jābūt līdzsvaram," secina Krumms. "Līdzsvaram ļoti nopietnu draudu priekšā. Tas arī nozīmē noteiktu domāšanas veidu.
Atturēšanas spējas ir ļoti svarīgas, taču, lai izbeigtu konfliktus, ir vajadzīga arī diplomātija. Ir jābūt abiem. Bet diplomātija labi strādā tikai tad, ja jums ir spēcīgas atturēšanas spējas."
Līdz ar to arī turpmāk svarīgi būs audzēt militārās atturēšanas spējas, par kuru stiprināšanu jārūpējas gan pašiem, gan kopā ar sabiedrotajiem.
