Jau šobrīd liktenis apdraudēts trīs no piecām vidusskolām Augšdaugavas un Ludzas novados, vienā Krāslavas novada, vairākās Rēzeknes un Preiļu novadu, kā arī četrās Balvu novada vidusskolās.
"Sešdesmit nekad arī nevarēs īstenot. Ņemot vērā, ka tiešām tā lauku vide tiek šobrīd... dažādos veidos tiek nicināta, var teikt, izpostīta," norādīja Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.
Skolu un pašvaldību pārstāvji visa gada garumā vērsušies pie IZM ar priekšlikumiem kvantitatīvo kritēriju mainīt, taču nesekmīgi. Ministrijas ieskatā vismaz 60 skolēniem jābūt katrā vidusskolā visā valsts teritorijā.
"Lai vidējā posmā spētu piedāvāt plašāku padziļināto kursu izvēli un to spētu pilnībā nosegt valsts finansējums, ir jābūt ne mazāk kā 20 bērniem klasē. Nav runa par to, ka skolas būtu jālikvidē, bet par to, ka tiek apvienoti vairāku skolu resursi," skaidroja IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Ramona Urtāne.
Turklāt reģionu vidusskolu vadītājiem ir bažas, ka centralizācija veicinās vēl lielāku iedzīvotāju skaita samazināšanos un attīstības apstāšanos tieši laukos.
"Paši uzņēmēji uzsvēra, ka viņi tagad dod, piemēram, 50 darbavietas un viņi redz, cik svarīgi, lai tā būtu pilna apjoma skola uz vietas. Ja vecāko posmu samazina, tad ļoti bieži sāk brukt arī tas jaunākais posms, jo vecākie brāļi, māsas ņem līdzi uz skolu jaunākos," klāstīja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.
IZM gan bilda, ka pierobežā pašvaldības pašas varēs noteikt skolēnu skaitu vismaz pamatskolas posmā, bet vidusskolā trīs gadu griezumā pieļaujama aptuveni 10% svārstība.
"Šobrīd 60 skolēnu skaits vidējā posmā ir diezgan stabili. Tas, kas vēl ir jāspēj izdarīt pašvaldībām... protams, ir gana puda sāls vēl jāapēd, lai izrunātu ar vietējo kopienu," teica Urtāne.
"Daudzu mūsu Latgales pierobežas skolu absolventi iet, mācās pēc tam Valsts robežsardzes koledžā. Viņi reāli ir tie, kas sargā mūsu robežu. Tas ir valsts drošības, tas ir ģeopolitikas jautājums," uzskata Slišāns.
Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene pauda: "Tas nebūtu pieņemami, ka visas vidusskolas pierobežā jāaizver. Ziņojums joprojām ir "smags", skumji, ka solītā pierobežu programma palika "gaisā karājoties"."
Atsevišķu finanšu programmu Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldību un skolu atbalstam iecerēts izveidot līdz nākamā gada 31. martam, savukārt informatīvā ziņojuma caurskatīšana noslēgsies divus mēnešus iepriekš, arī šāda darbu secība vietvarām rada neizpratni.
