Kustība Gaujā pie Līgatnes šobrīd gandrīz kā Brīvības ielā Rīgā. Cita pēc citas garām slīd laivas ar atpūtniekiem, un liels pieprasījums arī pēc pārceltuves.
Pārcēlājs Gunārs Lūsars nolicis dēlīšus, lai krastā ērtāk var uzbraukt BMW markas auto. Aizrūcina pāris motocikli, no klāja nokāpj cilvēku bariņš.
Latvijas Radio uzrunāja tūristi Metti no Dānijas:
Mette: Aizvakar mēs arī šeit bijām. Divi braucieni, biļetes turp atpakaļ.
Jo nakšņojāt otrā krastā?
Mette: Jā. Un mēs gribējām apmeklēt padomju bunkuru un Līgatni.
Vai izbaudījāt braucienu?
Mette: O, tas bija ļoti, ļoti jauki! Tiešām brīnišķīgi! Man patīk, ka šis prāmis strādā bez motora, bez fosilās degvielas. Tas ir videi visdraudzīgākais un klusākais prāmis, kādu jebkad esmu redzējusi.
Viešņai ir tiešām paveicies, jo prāmis darbu atsāka tikai 21. jūlijā, apstiprina pārcēlājs. Dīkstāvi ietekmēja sausums. "2,5–3 metrus no krasta [prāmis] sēdās virsū [upes dibenam]," pastāstīja Lūsars, apstiprinot, ka līdz jūlijam prāmis bija jau salabots.
Prāmja dīkstāves laikā Gunārs Lūsars ar pārinieku cilvēkus pāri upei cēla ar laivu. Pārcēlāju algas ir nelielas, un pēdējos gados darbinieki regulāri mainās. Gunārs tur nav nostrādājis pat gadu, tāpēc atsakās analizēt šīs vasaras kataklizmas.
Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne skaidroja, ka pašvaldība prāmi nomā no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), kas saņēmusi apdrošināšanas naudu par pavasara palu postījumiem, labojusi klāju, no jauna būvējusi rampas. 10. jūlijā, ielaižot prāmi ūdenī, līgatnieši konstatējuši, ka upe sausuma dēļ ir par seklu kuģošanai. Tad ar ekskavatoru abos krastos norakuši smilšu sanesumus, izgatavojuši zem auto riepām liekamus dēlīšus, lai mašīnu aizmugure neatsistos pret uzbrauktuvēm.
"Šī dīkstāve ir bijusi ilgākā prāmja vēsturē. Neveiksmīgi salikās visi remontdarbi, iepirkumi un procedūras no DAP puses. Lai šāda situācija turpmāk neveidotos, esam nolēmuši precizēt līgumattiecības ar DAP, par ko atbild DAP un par ko – mēs," pastāstīja Medne.
Ne tikai autotūristi un Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki netika pāri upei, joprojām svarīga prāmja satiksme ir arī abu krastu iedzīvotājiem. Līgatnes pašvaldībai, kas šobrīd aktīvi attīsta tūrisma objektus, šī dīkstāve nesusi ievērojamus zaudējumus.
"Līdz pusjūlijam ir nopelnīti tikai 300 eiro. Par visu garo periodu! Bija jau aptuveni 12 000 eiro jābūt ieņēmumiem," atklāja Medne.
Par divarpus stundām pagarināts prāmja darbalaiks, kas tagad ir no pusastoņiem rītā līdz astoņiem vakarā.
Tikmēr Līgatnes pašvaldības nākamā gada budžetā gan esot atvēlēts finansējums izpētei, lai pāri Gaujai būvētu nelielu tiltu, kas nebūs paredzēts smagajām mašīnām. Tam vajadzētu būt gatavam pēc trim gadiem. Bet arī Līgatnes pārceltuvi plānots rūpīgāk pieskatīt un saglabāt, solīja pašvaldības vadītāja Līga Medne.
To, ka pašvaldība ir sākusi domāt par tiltu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" apliecināja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība"). Iepriekšējos gadus pašvaldība bija veikusi metu konkursu, un pašlaik šis jautājums ir dienaskārtībā, bet detaļas vēl neskaidras.
Iespējams, varētu pārcelt Rāmnieku gājēju trošu tiltu, ko plānots demontēt. Tāpat tiek vērtēta iespēja uz Līgatni pārcelt pagaidu tiltu "Rail Baltica" būvniecības vajadzībām Rīgā.
"Vai tas būs pēc trīs gadiem, to nevaru pateikt, bet darbs pie tā notiek," piebilda pašvaldības vadītājs.
Vienlaikus Rozenbergs uzsvēra – pat ja būs tilts, pārceltuve paliks un varēs turpināt darbu, jo tas ir nozīmīgs tūrisma objekts
