Ceturtdienas rītā noritēja zibakcija – lielizmēra karoga (30x3 metri) izritināšana Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra pavadībā, bet pusdienlaikā – ziedu nolikšanas ceremonija, Latvijā ierodoties NATO Militārās komitejas priekšsēdētājam,admirālim Robam Baueram.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzsvēra, ka NATO ir garants, ka varam justies drošībā. Vienlaikus dalība aliansē uzliek pienākumu stiprināt aizsardzības spējas un arī militāro industriju. Viņš norādīja – nepieciešamības gadījumā mēs varam droši paļauties uz sabiedrotajiem.
Plānots arī sabiedroto gaisa spēku iznīcinātāju zemais pārlidojums, demonstrējot NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas klātbūtni mūsu reģionā.
Brīvības laukumā arī apskatāma fotoizstāde un Latvijas un sabiedroto valstu militārā tehnika.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žaneta Ozoliņa intervijā Latvijas Radio atzina – tas, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, ir iemesls, lai šodien svinētu, bet no otras puses – starptautiskā situācija, "ģeoplitiskā saspringuma pielādētā gaisotne pasaulē un mums gandrīz kaimiņos Ukrainā" neļauj šo dienu izbaudīt pilnībā priekpilni.
"Atbilde, kur mēs [Latvija] būtu, ja nebūtu NATO, ir meklējama Ukrainā. (..) Visi šie 20 gadi un gadi pirms tam, lai nokļūtu NATO, liecina par pārmaiņām gan mūsu valstiskās neatkarības nostiprināšanā, gan bruņoto spēku spēju attīstībā, gan arī sabiedrības attieksmē pret drošību. Nav tālu aiz kalniem, kad uzskatījām, ka alianse nav vajadzīga, ka konfliktu nebūs, ka tie ir tikai lieki izdevumi," pauda Ozoliņa.
Viņa uzsvēra, ka drošībai ir jābūt katra cilvēka pienākumam un atbildībai. Alianse ik dienu kļūst spēcīgāka, par ko liecina tas, ka valstis arvien palielina aizsardzības budžetus, un arī Somijas un Zviedrības pievienošanās NATO.
Pēc NATO iznīcinātāju pārlidojuma NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, admirālis Robs Bauers uzrunāja sanākušos, atgādinot par iemesliem, kāpēc Latvija pieņēma lēmumu par iestāšanos aliansē, un pateicās par Latvijas ieguldījumu NATO. Viņš arī norādīja, ka alianses vienošanās nepastāv tikai dokumentos un tam piemērs ir lielais sabiedroto skaits Latvijā.
"Dāmas un kungi, 20 gadus Latvija aktīvi piedalās NATO kopējos centienos atturēt militārus konfliktus un stiprināt savu aizsardzību. Jūs zināt, ka 5. panta nosacījumu efektīva piemērošana ir iespējama tikai tad, ja dalībvalstis ir izpildījušas 3. panta nosacījumus pilnībā, kas nozīmē, parūpējušās par savām spējām aizsargāt. Latvija to ir darījusi, palielinot gan savas militārās un aizsardzības spējas, gan uzlabojot iedzīvotāju noturīgumu. Mēs labi saprotam, ka kopējā aizsargāšanas un atturēšanas politika var būt efektīva tikai tad, ja tajā visi sniedz savu ieguldījumu. Lai mēs varētu aizstāvēt sirdij tik tuvās vērtības, mums ir nepieciešama drosme un apņēmība. Pagājušajā nedēļā viesojoties Kijivā, viesojoties pie Ukrainas pārstāvjiem, redzēju, ka viņiem netrūkst ne viena, ne otra.
Neskatoties uz iznīcību un ciešanām, ko nesis karš, ukraiņi nezaudē garu. Viņi pelnījuši ne tikai mūsu cieņu, bet arī maksimālu mūsu atbalstu.
Šis piemineklis Rīgā parāda, ka neatkarīgi no riskiem, neatkarīgi no cenas vai situācijas sarežģījuma demokrātija svinēs uzvaru pār autokrātiju. Brīvība svinēs uzvaru pār represijām, gaisma uzvarēs tumsu. Kopā mēs turēsim NATO vairogu pret agresiju, pret jebkādu apdraudējumu, kurš stāsies mūsu ceļā," sacīja Bauers.
Viņš atbildēja arī uz LTV uzdoto jautājumu – vai ir draudi, ka Krievija varētu iebrukt arī Latvijā.
"Nav nekādu indikāciju, ka Krievija gatavojas uzbrukt kādai no alianses valstīm. Es nedomāju, ka ir tūlītēji draudi, tā nav problēma tagad.
Problēma ir, ka Krievijas ambīcijas ir lielākas par Ukrainu, to mēs zinām. Tāpēc visai aliansei ir jābūt gatavākai, jo mēs esam vienojušies Krieviju uzlūkot kā apdraudējumu, kā teroristisku organizāciju. Mēs esam mainījuši savus militāros plānus, koncentrējoties uz kolektīvo aizsardzību. To mēs esam izdarījuši, par plāniem esam Viļņā vienojušies un tagad mūsu darbs ir pārliecināties, ka varam atturēt un aizsargāt aliansi pret šiem draudiem."
Runājot par reģiona drošību, viņš izcēla plašos sabiedroto valstu spēkus, kuri jau pašlaik atrodas Latvijā, un izcēla to kā apstiprinājumu, ka NATO vienošanās aizsargāt visas dalībvalsts darbojas.
Tikmēr Kara muzejā no 29. marta apskatāma izstāde divdesmitgadei NATO. Tajā skatāmas unikālas tā laika liecības – NATO karogs, kas pacelts pie Nacionālā bruņoto spēku štāba dienā, kad notika ceremonija, atzīmējot Latvijas uzņemšanu aliansē, Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vilktais kostīms NATO samitā Prāgā 2002. gadā un vēl daudzas citas lietas.
KONTEKSTS:
NATO tiek dēvēta par visveiksmīgāko aliansi cilvēces vēsturē. Šogad aprit ne tikai 20 gadi, kopš Latvija ir tās pilntiesīga dalībniece, bet NATO šogad atzīmē savu 75. pastāvēšanas gadadienu.
