"Tiesu varai arī ir laiks aptvert, ka noziegumi pret valsti nav tikai parasts huligānisms. Sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem!" šādus vārdus Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms nedēļas teica deputātiem Saeimas sēdē, kas bija veltīta otrajai gadadienai kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Bet vēl nedēļu pirms tam Rīgas pilsētas tiesa pilnībā attaisnoja bijušo Rīgas domnieku Igoru Kuzmuku, kurš publicēja aicinājumus ziedot Krievijas armijai.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, trešdien iepazīstinot ar jauno tiesu prakses izvērtējumu, uzsvēra –
tiesām, lemjot par kāda pārkāpēja sodīšanu, jāņem vērā virkne faktoru, tai skaitā ģeopolitiskā situācija valstī un pasaulē, jo tā var ietekmēt pārkāpuma radītās sekas.
"Tiem krimināltiesiskajiem līdzekļiem, ar kuriem valsts vēršas pret valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, neapšaubāmi jāatbilst konkrētajam laikam. Konkrētajā laikā pastāvošajam apdraudējumam," sacīja Poļakova.
Citiem vārdiem sakot, pašreizējos apstākļos, kad Krievija veic kara noziegumus Ukrainā un draud pārējai pasaulei,
tādi pārkāpumi kā Okupācijas muzeja dedzināšana, leģionāru pieminekļa apgānīšana vai aicinājumi atbalstīt Krievijas armiju būtu jāvērtē krietni bargāk nekā miera laikos.
Bet vai tiesām kopš kara sākuma izdevies reaģēt uz pārmaiņām reālajā dzīvē un likumdošanā?
"Ņemot vērā, ka ir bijušas lietas, kuras sabiedrībā raisīja pārdomas par soda atbilstību, tad var teikt – pilnībā nē," atzina Poļakova.
Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atzina – tiesas spriedumos par pretvalstisku darbību vairākkārt lēmušas tā, it kā kara Ukrainā nebūtu. Jautāts, kādēļ prokremliskiem aktīvistiem lielākoties piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, pat ja izmeklētāji lūguši paturēt viņus apcietinājumā, Strupišs skaidroja – Valsts drošības dienests (VDD) dažkārt nespējot pamatot apcietinājuma nepieciešamību.
Tādēļ tiks rīkots kopīgs seminārs tiesnešiem un izmeklētājiem. "Tad būs saruna starp tiesnešiem un VDD darbiniekiem, lai metodoloģiski saprastu, kā pareizi šīs lietas būtu jāpamato, lai būtu optimāli rezultāti," pauda Strupišs.
Saeima pagājušā gada nogalē pēc Valsts prezidenta iniciatīvas veica grozījumus Krimināllikumā, nosakot lielākus sodus par noziegumiem pret valsti.
