Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: Kā nodrošināt pasažieriem prognozējamu vilcienu kustību?

Šodienas jautājums

Zīmju valodā. Šodienas jautājums: Ko garantē NATO līguma 5. pants?

Šodienas jautājums: Ko garantē NATO līguma 5. pants?

Diplomāte Braže: NATO zābaku Ukrainas zemē tiešā veidā nebūs

Tāds scenārijs kā "NATO zābaki uz Ukrainas zemes" tiešā veidā netiek izskatīts. Tā būtu jauna militāra operācija, kurai būtu jāpiekrīt visiem NATO sabiedrotajiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, tagad Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže.

Uz jautājumu, vai NATO spēku iesaiste Ukrainā ir vēl diskusiju jautājums, ņemot vērā Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenos izteikumus, Braže uzsvēra: "Tiešā veidā – nē. Tiešā veidā NATO zābaki uz Ukrainas zemes – tādi scenāriji diskutēti tiešā veidā netiek."

Viņa norādīja, ka tas nozīmētu jaunu militāru operāciju, kurai visiem NATO sabiedrotajiem būtu jāpiekrīt. "Tie vairs nav NATO teritorijas aizsardzības plāni, kas jau iepriekš ir autorizēti," paskaidroja Braže.

Vienlaikus viņa atzina, ka gan NATO, gan individuāli sabiedrotie dara visu iespējamo, lai Ukraina uzvarētu Krievijas sāktajā pilna apjoma karā. "Ir lietas, ko var darīt vairāk, un mēs visi gribam, lai tiktu darīts vairāk, jo Ukrainas karš ir eksistenciāls karš ne tikai Ukrainai, bet citām valstīm," uzsvēra diplomāte.

Savukārt, komentējot atvaļinātā ASV armijas ģenerālleitnanta Bena Hodžesa izteikumus, ka Lietuvai būtu jābūt gatavai pašai sevi aizstāvēt divas nedēļas, Braže uzsvēra – NATO līguma 5. pants nenozīmē aizsardzības sākumu.

Proti, tad, kad palielinās draudi un mainās situācija, tiek mainītas arī NATO sabiedroto un mūsu pašu – Latvijas – reaģēšanas spējas. Piemēram, 2022. gada februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, NATO augstākajam komandierim uzreiz tika palielinātas pilnvaras – valstis nodeva sava karaspēka vadīšanas tiesības un papildu ātras reaģēšanas iespējas.

"Ja mainās drošības situācija pie mūsu robežām, neapšaubāmi seko nākamā reakcija. Šobrīd Latvijā ir sabiedroto spēku 3000 cilvēki. ASV šeit naktī uz 24. februāri ieradās pāris stundu laikā. Pāris stundu laikā," akcentēja Braže.

"Šobrīd uz vietas [Latvijā] ir tieši tik daudz [karaspēka], cik mums vajadzīgs, jo mums nav militāru draudu šobrīd," uzsvēra diplomāte.

"Tad, kad NATO ģenerālsekretārs un mūsu augstākie militārie komandieri saka, ka Baltijas valstīm vai kādam sabiedrotajam nav tiešu militāru draudu, tam ir specifisks pamats. Tas nav tāpēc, ka man tā liekas," viņa turpināja.

Savukārt drošības eksperts Andis Kudors nepiekrita, ka ir pietiekami daudz karavīru, ja ir plašs iebrukums, taču palielināta klātbūtne šeit ir militāro mācību dēļ: "Klātbūtne te ir, nepasakot, ka esam te uz visiem laikiem, bet de facto mūsu sabiedroto spēku skaits ir lielāks nekā NATO paplašinātajā kaujas grupā."

Kudors norādīja, ka, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas, nav iespējams nepamanīt Krievijas spēku pievilkšanu – to nevar izdarīt nemanāmi. "Neredzu, ka viņi spētu uzsākt plašu sauszemes iebrukumu, ko neredzētu satelītos. Neteikšu, cik dienas tās būtu, bet mēs spētu gatavoties un mēs varētu sākt uzņemt papildspēkus no mūsu sabiedrotajiem," vērtēja Kudors un piebilda – svarīga ir arī mūsu pašu izlēmība un gatavība cīnīties pret ienaidnieku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti