Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās Vitālijs, kura pirmā stāva kaimiņienes dzīvoklī jau ilgus gadus mitinās apmēram pussimts grauzēju. Pārējo 11 dzīvokļu iemītnieki no sievietes hobija cieš un ir pamatīgi noskaitušies. Kā tas iespējams – viena cilvēka aizraušanās traucē visiem, un neviens nevar palīdzēt?
Ierēdņiem pat uzfilmēts un iesniegts pierādījums, ka pirmā stāva dzīvoklī tiek turēts pārāk daudz dekoratīvo žurku, peļu un citu grauzēju.
"Bija rakstīts gan Pārtikas un veterinārajam dienestam, gan policijai. Un visi saka, ka tas ir privātīpašums, ka var turēt, cik gribi un kā gribi tos dzīvniekus. Bija atbraukuši PVD un teica, ka dzīvniekiem ir, ko ēst, viss pietiekoši un ka tas ir privātīpašums, un viņi neko nevar izdarīt," stāstīja Vitālijs.
"4. studija" pārliecinājās, ka, ienākot kāpņu telpā, tik tiešām jūtams siena un grauzēju urīna smārds. Vitālijs skaidroja, ka iedzīvotāji pat ziemā ir spiesti turēt vaļā ārdurvis, lai kāpņu telpā cirkulētu svaigs gaiss. Mājas iemītnieki novērojuši, ka dzīvokļa saimniece grauzējus nāk barot vakaros, bet pati tur nedzīvo.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts raidījumam apstiprināja – saņemta iedzīvotāju parakstīta kolektīva sūdzība, tāpēc viņi šo informāciju pārbaudījuši un nosūtījuši arī PVD jau 2022. gada nogalē. Tikusi uzsākta administratīva lietvedība, pārbaudīta dzīvnieku labturība, un no saimnieces saņemts paskaidrojums.
"Viņai pieder 57 dzīvnieki. Un viņa bija iepriekš zvanījusi uz PVD un pārliecinājusies, ka nepastāv limits mājdzīvnieku skaitam, bet dzīvniekiem ir jāapmeklē veterinārārsts pēc nepieciešamības. Dzīvnieki atdalīti būros pēc dzimuma un nevairojas, dzīvniekus netirgo," skaidroja Norbuts.
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis atzina, ka dienests vērtē dzīvnieku turēšanas apstākļus – kā tie tiek kopti un kā pret viņiem izturas.
Dzīvoklī pabijusi arī bāriņtiesa, Sociālais dienests, un pērn šo situāciju izvērtējusi arī pašvaldības Administratīvā komisija.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks norādīja, ka Administratīvā komisija, noskaidrojot apstākļus,
pieņēmusi lēmumu izbeigt administratīvo pārkāpumu procesu, jo neviens no dienestiem nav atzinis to, ka ir noticis kāds pārkāpums.
"No mūsu viedokļa skatoties, cilvēki šajā konkrētajā vietā pret dzīvniekiem izturas labi, atbilstoši, un mums nav viņiem, ko pārmest, tieši no tā viedokļa, ko mēs redzam no mums deleģētajām funkcijām," uzsvēra PVD.
Absurdi, bet fakts – iedzīvotājiem, kuriem traucē dzīvnieku radītā smaka kāpņu telpā un ventilācijas šahtās, tiesības sūdzēties ir, bet likuma, kas viņus pasargātu un aizstāvētu šādā situācijā, nemaz nav.
Dzīvokļa saimniece filmēšanas brīdī mājās nav sastopama, bet atsūtīja "4. studijai" pašfilmētus video, lai cilvēkiem rastos priekšstats, kas īsti notiek viņas mājoklī. Tiesa – pati viņa šeit nedzīvo, tikai dzīvnieki.
Jeļena skaidroja, ka cilvēki mēdz iegādāties žurku, degu peli vai citu pūkainu grauzēju, bet pēc tam saprot, ka par dzīvnieku jārūpējas, un tas kļūst lieks.
Vislielākais pamesto dekoratīvo žurku skaits bijis vērojams 2020. – Žurkas gadā – kad cilvēki tās iegādājušies veiksmei, taču izrādījās, ka šis talismans arī čurā, kakā, ir jākopj un jābaro.
Jeļena par šādiem izmestiem un nevajadzīgiem grauzējiem rūpējoties jau desmit gadus. Tie saņem arī veterinārmedicīnisko aprūpi, uzsvēra saimniece. Glābšana notiekot tikai par viņas pašas finansiālajiem līdzekļiem. Lūgumi uzņemt pamestos dekoratīvos grauzējus pienākot no visas Latvijas.
"Vai ziema, vai vasara, tad pie miskastēm vai miskastēs. Es kaut kā nespēju paiet garām, jo kaķu, suņu glābēju ir daudz, bet tādas patversmes, kas mazos glābtu, nav. Mazajiem dzīvniekiem ir tik īss mūžs, viņi taču arī grib, lai viņus apčubina," pauda Jeļena.
Video redzams, ka grauzēji ir labi uzturēti; būros ir kartona mājas, žurku senioriem – speciāli paladziņi un mīksti pledi, lai ķepās nerastos tulznas vai vecuma slimību dēļ žurkas nesavainotos. Ir arī šūpuļtīkli, arī ūdens un barība. Vienīgā problēma – smaka, kas īpaši jūtama ziemā.
Jeļena piekrita, ka smaka siltumā var izplatīties. Tāpat atkritumu maisi pēc būru tīrīšanas ne vienmēr tiekot uzreiz iznesti. Viņa esot meklējusi citas telpas, lai kaimiņiem šī grauzēju glābšanas misija nebūtu apgrūtinoša, tomēr līdz šim – bez panākumiem. Jeļena raidījumam atsūtīja oficiālu dokumentu – veterinārārsts ir pārbaudījis dzīvnieku veselības stāvokli, un tie visi ir veseli.
Arī Cēsu novada pašvaldības policijā atzina, ka sieviete dara labu darbu, jo citādi pamestie dzīvnieki ietu bojā.
"Likumdošanā ir ļoti maz vai vispār nav specifisku prasību tieši šādu dzīvnieku turēšanai koplietošanas mājās.
Suņu un kaķu turēšana ir reglamentēta un aprakstīta stipri smalkāk. Šajā gadījumā mēs skatāmies no vispārējiem dzīvnieku labturības un aizsardzības aspektiem," norādīja Ulmanis.
Kamēr likumā nav nekāda regulējuma, kas attiektos uz grauzēju turēšanu dzīvojamās mājās un to skaita ierobežošanu, "4. studija" nolēma palīdzēt gan Jeļenai, kurai šo dzīvnieciņu glābšana un aprūpe ir sirdslieta, gan arī kaimiņiem, kuri negrib elpot grauzēju radīto smaku. Tāpēc cilvēki, kuri pamesto grauzēju turēšanai Cēsīs var piedāvāt telpas, tiek aicināti vērsties Cēsu novada pašvaldības policijā.
