Valsts apmaksātu hospisa jeb mirstošu cilvēku aprūpi mājās šajā oktobrī bija plānots ieviest kā mobilās komandas, kas nodrošina paliatīvo aprūpi pacienta dzīvesvietā. Veselības ministrija augustā izsludināja konkursu par šī pakalpojuma sniegšanu, un uz to pieteicās 10 pretendenti, un bija atlasīti 4 no tiem, kas strādātu dažādos reģionos, bet tas tika pārsūdzēts, un arī Iepirkumu uzraudzības birojs lēma atcelt atlases rezultātu, un attiecīgi tika apturēta arī līgumu slēgšana ar jau izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Nacionālais veselības dienests (NVD) konkursu izsludināja no jauna, ar paplašinātu pretendentu loku katrā reģionā, lai izraudzītos paliatīvās aprūpes mobilās komandas.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta pārstāve Jūlija Voropajeva pastāstīja, ka "tika pārstrādāts atlases nolikums, un atšķirībā no iepriekšējās atlases, kurā uz vienu reģionu bija paredzēts slēgt līgumu tikai ar vienu pakalpojuma sniedzēju, jaunajā atlasē ir paredzēts, ka visi pretendenti, kas atbilst prasībām, varēs slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu".
"Pretendenti piedāvājumu var iesniegt elektroniski līdz šī gada 7. decembrim. Pakalpojumu plānojam palaist ar 1. janvāri, un, lai saņemtu pakalpojumu, pacientiem jābūt ārstu konsīlija lēmumam par to, ka pacienta dzīvildze ir līdz 6 mēnešiem," informēja NVD pārstāve.
Iepirkumu uzraudzības birojs iepriekšējā konkursa rezultātu nolēma atcelt, jo tas bija izsludināts atbilstoši pakalpojuma sniedzēju atlases, nevis iepirkuma procedūras nosacījumiem, skaidroja biroja vadītājs Artis Lapiņš.
"Ja lēmumu pieņem pasūtītājs, šajā gadījumā NVD, tad tas ir iepirkuma līgums, bet, ja šis lēmums, par kuru pakalpojuma sniedzēju izvēlēties, paliek pakalpojuma saņēmējiem jeb tiem, kam šī aprūpe ir nepieciešama, tad no visas tiesu prakses izriet, ka nebūtu jāpiemēro šī procedūra. Bet konkrētajā gadījumā mēs lēmām, ka tas faktiski ir iepirkuma līgums un tajā būtu jāpiemēro iepirkumu procedūras. Tas jautājums nav tik ļoti saistīts ar konkurenci, lai gan viens no pretendentiem iesniedza sūdzību, jo uzskatīja, ka viņa tiesības uz konkurenci ir aizskartas," skaidroja Lapiņš.
Pakalpojuma mērķis ir atvieglot ciešanas pacientiem dzīves izskaņā. Tas ietveršot gan sociālo aprūpi un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu, gan ergoterapeita aprūpi, gan ārsta veidotu aprūpes plānu, regulāras vizītes un pakalpojumus pie pacienta mājās un arī specializētā transporta nodrošināšanu nokļūšanai ārstniecības iestādēs.
Pakalpojumā arī paredzētas konsultācijas pacientam un viņu tuviniekiem diennakts režīmā, tostarp brīvdienās un svētku dienās, psihosociālais atbalsts, kā arī tuvinieku apmācības par aprūpes jautājumiem.
Līdz šim paliatīvā aprūpe mājās īstenota pilotprojektu veidā un tikai atsevišķos reģionos. Un paralēli darbojas šīs aprūpes nodaļas slimnīcās, kurās pacientam valsts apmaksā līdz 10 dienām, bet aprūpe bieži nepieciešama ilgāk.
Piemēram, Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs arī pirms pāris nedēļām Latvijas Radio iezīmēja, ka rindā uz šo gultas vietu pacientam jāgaida aptuveni pusotru mēnesi un bieži cilvēki šo aprūpes iespēju nemaz nesagaida. Un ārsts paliatīvo aprūpi mājās iezīmēja kā būtisku instrumentu, lai mazinātu rindas.
Tikmēr Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāve Olga Valciņa norādīja, ka šie pakalpojumi top novēloti un kopējā sistēmā arvien ir daudz trūkumu.
"Pirmkārt, tas, kas tiek darīts, jau ir daudz par vēlu. Turklāt mobilās brigādes ir tikai puse. Mobilās brigādes der tikai tiem, kas spēj aprūpēt savus tuviniekus. Tātad, ja kāds mirst mājās un ja cilvēks ir vientuļš, vai tā ir ģimene ar maziem bērniem, kur otram cilvēkam ir jāstrādā, tad šis risinājums, iespējams, nederēs, un viņi atkal paliks vieni paši bez atbalsta," norādīja Valciņa.
"Mums ir jāsaprot, cik ir tādu gadījumu ar gultas vietām un nevis uz 10 dienām, bet tik, cik cilvēkam ir vajadzīgs, turklāt tur, kur ir gultasvietas, ir jānodala tie, kas ir paliatīvajā aprūpē un kam ir jau pēdējās dienas iestājušās," sacīja Valciņa.
Nacionālais veselības dienests norādīja, ka uz paliatīvo aprūpi mājās rindām nevajadzētu veidoties, jo nav ierobežots cilvēku skaits, bet aptuveni aplēsts, ka gadā pakalpojumu saņems 2800 pacientu, un finansējums tam ir aptuveni 6,7 miljoni eiro gadā.
Noslēdzoties iepriekš izsludinātajai pakalpojuma "Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumi pacienta dzīvesvietā" sniedzēju atlasei, tika izraudzīti Rīgas labajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā pakalpojuma sniedzēji SIA "Mentamed", Rīgas kreisajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā – "SIA Magnum Social & Medical Care", Kurzemes reģionā – SIA "Magnum Social & Medical Care", Vidzemes reģionā – SIA "Senioru māja", Zemgales reģionā – SIA "Cilvēks" un Latgales reģionā – "SIA Magnum Social & Medical Care".
