Latvijas ceļš uz dalību NATO sākās uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas – vispirms kā politisks un diplomātisks process. Bija svarīgi pārliecināt rietumvalstu kolēģus par to, ka mēs ne tikai sapņojam, bet arī spējam valsts līmenī īstenot politiskas un militāras pārmaiņas, tai skaitā reformēt un attīstīt valsts bruņotos spēkus un padarīt tos mūsdienīgus, spēcīgus un uzticamus. Parlamenta nozīme šajā ceļā bija izšķiroša. Kāds bijis Latvijas ceļš uz NATO, var aplūkot fotogrāfiju izstādē Saeimā.
"Vislielākais paldies ir mūsu sabiedrībai, kas deva šo mandātu, lai sasniegtu šo mērķi," pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševiča ("Jaunā Vienotība").
Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") savukārt pauda cerību, ka "mēs nekad vairs nebūsim vieni, jo mēs esam politiski militārās alianses visstiprākajā aliansē".
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki plecu pie pleca kopā ar mūsu sabiedrotajiem piedalās militārajās mācībās, pilda uzdevumus starptautiskajās misijās un kopīgi rūpējas par visas alianses drošību. Kanāda bija pirmā valsts, kas ratificēja Latvijas dalību NATO.
"Pieņemtais lēmums ir pareizs, un tam ir ļoti redzami un taustāmi rezultāti gan Latvijas kopīgai drošībai, gan kontekstā ar šī brīža situāciju," pauda Kanādas vēstnieks Latvijā Braians Svorks.
Izstādē "Latvija NATO: parlamentārais ceļš" apkopoti gan vēl analogās fotogrāfijas laikmetā dokumentētie Latvijas pirmie soļi ceļā uz NATO, gan fotomirkļi no pēdējo gadu notikumiem, kas ilustrē gan Latvijas lomu pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē, gan mūsu sabiedroto solidaritāti.
