Arī Liepājas Izglītības pārvaldē ir pamanīts, ka skolēni lasa arvien negribīgāk un sliktāk.
Literatūras stundā Liepājas 5. vidusskolā 4. klases skolēni varēja izvēlēties lasīt par dzīvniekiem vai sportu. Bērni atzina, ka visvieglāk ir uztvert tekstu, to lasot skaļi.
"Viņiem patīk nākt pie tāfeles lasīt. Ļauju izmantot arī telefonus, kurā ir jāatrod interesanti fakti vai tekstiņi par konkrēto tēmu mācību stundas laikā. Viņiem patīk dalīties. Viņi ir tie, kas ceļ roku un saka, ka es vēlos lasīt skaļi," pastāstīja latviešu valodas, literatūras un sociālo zinību skolotāja Madara Hūna. Viņa pauda – lai pilnveidotu lasīšanas prasmi, varētu ieviest lasīšanas stundu vai citādākā vārdā nosaukt bibliotēkas stundu. "Tad mēs varētu skolēniem papildus piedāvāt lasīt grāmatiņas," piebilda skolotāja.
Liepājas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva stāstīja, ka pēdējo gadu laikā lasītprasmei pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pamanīts, ka daļai bērnu tā ir problēma.
"Lai iemācītos lasīt, ir jāvelta ilgs laiks un piepūle. Ir jāatkārto, jāatkārto un jātrenē, un mūsdienās aizvien mazāk cilvēki grib piepūlēties un ilgstoši trenēt vienu prasmi. Ja ģimenē izglītība ir vērtība, lasīšana ir vērtība, ja ģimenē paši vecāki lasa, tad pastāv lielāka iespēja, ka bērni iemācīsies un viņiem patiks lasīt," pauda Korņējeva.
Starptautiskā pētījumā minēts, ka lasītprasmes pasliktināšanos ietekmējusi kovida pandēmija, ilgstošas attālinātās mācības un jauna mācību satura ieviešana šajos apstākļos. Rīgā skolēniem sasniegumi ir augstāki nekā citās pilsētās, bet zemākā lasītprasme novērota lauku reģionos. Arī zēniem lasītprasme ir vājāka nekā meitenēm.
"Viedierīces ir bērniem jau no maza vecuma pieejamas, viņi ļoti daudz laika pavada viedierīcēs, un viedierīces tomēr veido savādākus lasīšanas ieradumus un arī savādāku teksta uztveri. Bērni daudz vairāk lasa īsos tekstus," atzina Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.
VISC uzskata, ka nepieciešama individuāla pieeja katram skolēnam, īpaši pirmklasniekiem, un arī skolotāju pilnveide.
"Ir ļoti svarīgi, lai 1. klasē pedagogi bērniem pievērš pastiprinātu uzmanību. Pēc būtības katrs pirmās klasītes pedagogs ir arī latviešu valodas pedagogs, lai gan māca matemātiku," turpināja Šavalgina.
Liepājas Izglītības pārvaldē norādīja, ka bieži vien 1. klasē bērnu lasītprasme ir dažādos līmeņos, to ietekmē arī sociālekonomiskie apstākļi.
"Bērni skolā atnāk ļoti dažādi. Daži no viņiem prot lasīt tekoši. Daži varbūt ne tik ļoti tekoši. Arī nacionālā līmenī ir diskusija par to, cik bērnam ir jābūt gatavam, uzsākot skolas gaitas un pēc bērnudārza vecuma, kas notiek ar viņa lasītprasmi," sacīja pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.
Saeimas atbildīgā komisija uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai sniegt precizējošas atbildes uz to, kā paredzēts uzlabot lasītprasmi skolēniem.
