Uzmanības lokā – ostas valstspilsētās
Valsts aizsardzības mācībās "Namejs 2023" piedalīsies līdz pat 1000 Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes karavīru, zemessargu un rezerves karavīru. Mācībās būs iesaistīti arī sabiedroto karavīri no ASV, Dānijas un Lietuvas, arī Aizsardzības un Iekšlietu ministriju padotībā esošo iestāžu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kā arī pašvaldību pārstāvji.
"Video konferencē piedalīsies visas Kurzemes un Zemgales pašvaldības. Visas dienas garumā notiks incidentu izspēle, kādā veidā pašvaldības sadarbībā ar mūsu līdzdalību un cilvēkiem šos incidentus risinās," par mācību norisi stāstīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts. Pulkvedis uzsvēra, ka tieši no iepriekš izstrādātiem rīcības scenārijiem būs atkarīga pašvaldību, uzņēmumu un valsts pārvaldes institūciju rīcības spēja krīzes situācijā.
Kurzemes brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Edmunds Svenčs atklāja daļu no gaidāmo mācību scenārija. Viņš skaidroja, ka scenārijā ietvertais tēmu loks ir saistīts ar šī brīža ģeopolitisko situāciju:
"Nesaucot valstis īstajā vārdā, agresoru bruņoto spēku radīto apdraudējumu, mēs izveidojam leģendu, tad to projicējām uz katru no reģionālajām pašvaldībām. Kopējā leģenda visās piecām pašvaldībām būs vienota, tas būs hibdrīdapdraudējums. Katrai civilās aizsardzības komisijai būs kaut kas īpašs, kas saistīts ar šo reģionālo novadu vai pilsētu."
Lielākajās Kurzemes pilsētās Liepājā un Ventspilī uzmanības lokā būs ostas.
"Uz tām skatās arī mūsu NATO sabiedrotie kā vienu no galvenajiem spēku ienākšanas punktiem. Tad arī risināsim saistītos jautājumus, kā veikt papildu drošības pasākumu kompleksu," turpināja Svenčs. "Mēs trenēsim situāciju izspēli, kurā pašvaldībām ir jāspēj apzināt resursus, saprast, kas ir pareizie resursi un cilvēki, kāds ir algoritms, kā atbalstīt bruņotos spēkus. Mēs to saucam par militāru dilemmu. Šajā gadījumā pašvaldības atbalstīs armiju."
Jāmācās no Ukrainas piemēra
Līdz šim laba sadarbība izveidojusies ar Liepāju. Liepājas un Dienvidkurzemes Civilās komisijas izpildsekretāre Nataļja Vecvagare tikko saņēmusi starptautisku atzinību par individuālo ieguldījumu un sasniegumiem civilmilitārās sadarbības veicināšanā. To pasniedza NATO valstu dibināts Civilmilitārās sadarbības izcilības centrs, kura galvenā mītnes atrodas Hāgā. Vecvagare agrāk strādājusi Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Tagad, strādājot Liepājas valsts pilsētas domē, viņa seko līdzi likumu izmaiņām un dara vairāk ārpus savas kompetences robežām.
"Balva par to, ka esi bijis pietiekami proaktīvs, lai nodrošinātu labu sadarbību starp Latvijas bruņotajiem spēkiem un sabiedroto bruņotajiem spēkiem, kā arī dažāda līmeņa nacionālām iestādēm un organizācijām. Tā sanāk, ka mans redzeslauks ir diezgan plašs. Es gribētu, lai būtu tāds izpildaparāts, kas var pilnvērtīgi apkalpot komisijas darbu, viens nevar visu izdarīt, turklāt cilvēks, kura pienākumi ikdienā ir pilnīgi citi," pārdomās dalījās Vecvagare.
Viņai ir arī savs redzējums, kāds scenārijs īstenojams Latvijai civilās aizsardzības jomā, īpaši raugoties 50 gadus ilgajā Somijas pieredzē:
"Laika trūkums neļauj mums uzreiz kvalitatīvi ieviest Skandināvijas piemēru. Laiks ir tas, kā mums nav. Mums ir jāveido hibrīds. Daudz jāmācās no Ukrainas piemēra,
jāskatās, ko ieguldījusi Skandināvija, lai attīstītu savu civilo aizsardzību. Ja mēs šīs abas civilās aizsardzības sistēmas ātri savienosim, tad tas ir tas, uz ko mums ir jātiecas."
Tieši Liepāja bija pirmā, kas ieviesa sabiedrisko attiecību speciālista dalību civilās aizsardzības komisijā, ko atzinīgi vērtē arī bruņotie spēki.
Šobrīd Kurzemē Zemessardzes mācības sadarbībā ar pašvaldībām notiks attālināti, taču, iespējams, nākamgad tās varētu notikt jau plašāk. Galvenais uzdevums – pārliecināties par katras pašvaldības rīcībspēju un kompetenci.
