Elektroauto skaits pieaug
Elektroauto kopējais skaits pēdējos gados Latvijā kāpis. Nu jau tas mērāms ne vairs simtos, bet gan tūkstošos. Viens no iemesliem izaugsmei – iespējams, arī kopš pagājušā gada piešķirtais valsts atbalsts šādu auto iegādei. Vēl viens iemesls pieaugumam varētu būt arī palielinājums šo automašīnu piedāvājumā. Ja pirms pāris gadiem elektroauto piedāvāja tikai daži auto ražotāji, tad šobrīd marku klāsts jau ir daudz plašāks.
Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē kopējais elektromašīnu skaits nepārsniedz pat tūkstoti. Savukārt Rīgā un Pierīgā reģistrēto elektromobiļu skaits ir ievērojami lielāks – attiecīgi 2722 un 1588. Kopumā apmēram 5000 auto pa visu Latviju gan joprojām veido tikai nelielu daļu no Latvijas kopējā autoparka – apmēram 0,5%.
Elektrauto skaita ziņā uz citu Eiropas valstu fona esam ne sliktā, ne labā pozīcijā, norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
CSDD Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs norādīja: "Lielākais procents, protams, elektroauto skaits pret autoparku ir Norvēģijā – ap 15%. (..) Tad mēs skatāmies Vāciju – Vācijā ir 2%. Apvienotajā Karalistē un Francijā – tur ir kādi 1,6% elektromobiļu no kopējā skaita. Gan Igaunija, gan Lietuva, gan mēs esam vienā un tajā pašā klubiņā, kur ir pārējās Austrumeiropas valstis un dienvidu valstis – Itālija, Spānija. Tie ir kādi 0,3 līdz 0,6% no kopējā automobiļu skaita."
Uzlādes vietas Latvijā visvairāk starp Baltijas valstīm
Lai gan liela daļa elektroauto īpašnieku savus spēkratus lādē tieši mājās, vajadzīgas ir arī iespējas bateriju uzpildīt arī ārpus dzīvesvietas. Piemēram, dodoties kādos tālākos braucienos. Tāpēc uz dažādiem ceļiem, dažviet pie dzīvokļu namiem vai biroju ēkām jau ir uzstādīti elektroauto uzlādes punkti. Šādu pieslēgvietu Latvijā ir apmēram 500.
Šajā ziņā esam priekšā gan Lietuvai, gan Igaunijai, atzīmēja "Latvenergo", kam Latvijā ir lielākais šādu uzlādes punktu skaits.
"Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors Ansis Valdovskis stāstīja: "Latvija attīstās tādā labā dinamikā, ņemot vērā šo atbalstu un motivāciju arī no valsts puses, ka mums tajā virzienā ir jāiet. Mēs redzam, ka Latvijas tīkls attīstās līdzīgi kā Centrāleiropa vidēji to dara. Mēs neesam ne šausmīgi priekšā visiem pārējiem, bet mēs neesam arī galīgi aiz muguras. Kā es jau minēju, tā pati Lietuva un Igaunija... šajā brīdī Latvijas infrastruktūra tieši uzlādes ir priekšā šīm valstīm."
Cilvēki ir domājuši par elektroauto, bet nākamo soli vēl nesper
Elektroautomašīnu skaits Latvijā pieaug samērā strauji. Tā kā Eiropa līdz 2050. gadam apņēmusies kļūt pilnīgi klimatneitrāla, arvien vairāk būs jāizvēlas tieši šādi automobiļi.
Vai cilvēkiem Latvijā ir interese par elektroauto, un kas šobrīd attur viņus no šādu spēkratu iegādes? Šādus jautājumus Latvijas Televīzija uzdeva rīdziniekiem.
Uzrunātie cilvēki sacīja:
"Jā, ļoti aktīvi šobrīd domājam, jo mums ir uzstādīti jau mājās paneļi. Tas būtu visefektīvākais, man liekas, veids šobrīd arī iegādāties elektroauto."
"Jā, es biju aizdomājies vienā ziņā, jo man iepatikās tā lieta, jo ekonomiski tiešām."
"Nav, kur lādēt. Ja sagatavotu vairāk tās vietas, tad būtu interesantāk."
"Domāju, ka ne. Pagaidām par ātru. Varbūt vēlāk, bet diez vai vēlāk pirkšu."
"Praktiski ar to var braukt tikai pa pilsētu. Ja jābrauc ir kaut kādi gabali, tad ir problēmas. Tad nav, kur uzlādēties. Pilsētā jau var uzlādēt. Bet tālāk?"
"Es domāju, ka uz doto brīdi tā ir cena, jā. Jo elektromašīnas jau sen ir tādas, ka var braukt pietiekami ilgi."
Par pagrieziena punktu elektroauto popularitātē arī Latvijā, iespējams, kļūs 2035. gads. Tas Eiropas Savienībā nosprausts kā gads, no kura auto ražotāji drīkstēs pārdot tikai bezemisiju auto – tātad auto ar elektroenerģiju vai citu tehnoloģiju, kas nepiesārņo vidi.
KONTEKSTS:
Eiropas politiķi vēlas, lai ap 2050. gadu jeb mazāk nekā pēc 30 gadiem visas automašīnas un mikroautobusi Eiropā neradītu emisijas. Tā kā vidējais automašīnas mūžs ir 15 gadi, lai sasniegtu šo mērķi, jāsāk rīkoties jau 2035. gadā.
Eiropas Savienības (ES) valstu balsojums par lēmumu no 2035. gada aizliegt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu marta sākumā tika atlikts, jo Vācija pieprasīja izņēmumu automašīnām, kuru dzinēji darbināmi ar sintētisko degvielu, kuras ražošanā var izmantot atjaunīgos energoresursus, tādējādi neradot papildu izmešus. ES vēlāk apstiprināja Vācijas un Eiropas Komisijas vienošanos par iekšdedzes dzinējiem, kas darbināmi ar sintētisko degvielu.
Šobrīd aptuveni 12% no Eiropā pārdotajām automašīnām ir elektromobiļi.
