Rinkēvičam esot kandidāti
Ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs Valsts prezidenta pienākumus sāks pildīt 8. jūlijā, kad viņš dos svinīgo zvērestu, stājoties amatā. Viņš bijis ārlietu ministrs kopš 2011. gada. Viens no jautājumiem, kas saistīts ar izmaiņām valdībā, ir tāds – kurš būs nākamais ārlietu ministrs pēc tam, kad Rinkēvičs dos zvērestu, kļūstot par Valsts prezidentu.
Vēl pirms ievēlēšanas šajā amatā pats Rinkēvičs norādījis, ka viņam ir iesakāmas dažas kandidatūras ārlietu ministra amatam.
Ārlietu ministra vietas izpildītāja pienākumus varētu uzņemties citi ministri
Tomēr, kā norādīja esošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols, sadarbības sanāksmēs jautājums par nākamo ārlietu ministru neesot apspriests.
"Mēs saprotam, vismaz no Nacionālās apvienības puses, ka koalīcijas līgums ir spēkā un kompetences starp koalīcijas partneriem ir strikti noteiktas. "Jaunās Vienotības" kompetencē ir ārlietu resors, Ārlietu ministrija. Pieļauju, ka vajadzības gadījumā kāds no ministriem var būt vietas izpildītājs. Tā jau nav nekāda ekstremāla situācija," atzīmēja Kols.
Jāpiebilst, ka tas tiešām nebūtu nekas neparasts, jo ministri kolēģus amatā mēdz aizstāt, viņiem esot atvaļinājumā vai viņu prombūtnē vizītēs aiz valsts robežām. Tāpat ministri cita kolēģa amata pienākumus uz laiku uzņemas arī citos gadījumos. Piemēram, pērn, kad no iekšlietu ministres amata atkāpās Marija Golubeva, viņas pienākumus uz laiku uzņēmās toreizējais aizsardzības ministrs.
Kariņš: Sākumā ministra posteni, visticamāk, pārņems kāds "Jaunās Vienotības" ministrs
Visticamāk, ārlietu ministra posteni sākumā pārņems kāds no "Jaunās Vienotības" ministriem, preses konferencē pēc Sadarbības sanāksmes medijiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Šis jautājums vēl nav izrunāts, jebkurā gadījumā, visticamāk, pirmajā piegājienā kāds no "Jaunās Vienotības" ministriem šo posteni pārņems, līdz tiks piedāvāta kandidatūra uz pastāvīgu vietu, par ko Saeima balsos. Bet mēs to neesam vēl iekšēji diskutējuši," norādīja Kariņš.
Valainis: ZZS neiesaistās sarunās par ārlietu jomu
Taču pašreizējā politiskajā situācijā izmaiņas atbildības jomu sadalījumā, protams, saistāmas arī ar iespējamām izmaiņām koalīcijā. Pašlaik tās saista ar diviem notikumiem – jaunā Valsts prezidenta Rinkēviča inaugurāciju 8. jūlijā un NATO samitu Viļņā 11.–12. jūlijā.
Rinkēvičs atšķirībā no tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita nav teicis, ka nevirzītu premjera amatam kandidātu, kurš piedāvā koalīciju ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Savukārt ZZS viens no līderiem Viktors Valainis norādīja, ka līdzšinējās sarunās ar premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un citiem "Jaunās Vienotības" pārstāvjiem par Ārlietu ministrijas vadības maiņu nav runāts.
"Mēs runājam par drošības jomu. Par ārlietu jomu neesmu runājuši, bet tā viennozīmīgi ir "Jaunās Vienotības" [atbildības joma]. Mēs šobrīd vairāk fokusējamies uz tām piecām lietām, ko pārrunāt rosinājis valdības vadītājs par to, kas viņa ieskatā kavē valsts attīstību. Mēs to respektējam un piedalāmies šajā procesā, tādējādi arī mēģinot iekļaut savas idejas šo problēmu risināšanai, realizējot Zaļo un Zemnieku savienības politiku," sacīja Valainis.
"Jaunā Vienotība" vērtē "vairākas alternatīvas"
Taču pagaidām atturīgs par nākamo ārlietu ministra pienākumu izpildītāju ir arī par jomu atbildīgās "Jaunās Vienotības" viens no līderiem finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ašeradens pauda: "Ir vairākas alternatīvas, ko mēs ["Jaunā Vienotība"] šobrīd vērtējam, bet, tā kā mums vēl ir laiks, tad pašlaik publiski par to vēl negribētu izteikties."
KONTEKSTS:
Saeima 31. maijā par Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti, JV balsojumā atbalstot opozīcijas politiķiem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvajiem". Uz Valsts prezidenta amatu kandidēja arī Uldis Pīlēns un Elīna Pinto.
Līdzšinējā Valsts prezidenta Egila Levita amata pilnvaras beigsies 8. jūlijā. Viņš atzinis, ka pēc prezidentūras beigām gatavs turpināt strādāt Latvijas labā.
Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un "Progresīvos".
