Dzimumu līdztiesības indekss ir rīks, kas mēra sasniegto progresu dzimumu līdztiesības jomā visā ES, skaidroja LM.
Tas tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās jomās – darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara, veselība. Indeksā izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur "1" nozīmē pilnīgu līdztiesības trūkumu, bet "100" nozīmē pilnīgu līdztiesību.
Šogad indeksā ir iekļautas vēl divas papildu jomas – savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma un vardarbības pret sievietēm joma, taču tām nav ietekmes uz valstu galīgo vērtējumu.
Kopš 2010. gada Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 6,3 punktiem, tomēr kopš 2020. gada progress Latvijā ir bijis lēns, tādēļ kopvērtējumā Latvija indeksā ir noslīdējusi par trim vietām zemāk, norādīja LM.
Pirmo vietu dzimumu līdztiesības ziņā šogad ieņēmusi Zviedrija, 2. vietā ir Nīderlande, bet 3. vietā ir Dānija. Tikmēr pēdējā vietā ar indeksu 56,1 ir Rumānija. Igaunija indeksā ar 60,2 punktiem atrodas vēl zemāk par Latviju – 22. vietā, tikmēr Lietuva ir 17. vietā.
Laika jomā ievērojami palielinājusies dzimumu nevienlīdzība
Latvijas rādītājs laika jomā (62,9 punkti), kurā galvenā uzmanība tika pievērsta dzimumu atšķirībām neapmaksātās aprūpes jomā, ir samazinājies, kā rezultātā Latvija šajā jomā ir noslīdējusi no 10. uz 19. vietu. Iegūtie dati laika posmā no 2016. gada līdz 2022. gadam liecina, ka vīriešu iesaistīšanās aprūpes un ēdiena gatavošanas aktivitātēs ir ievērojami samazinājusies, kā rezultātā aprūpes jomā ievērojami ir palielinājusies plaisa starp vīriešiem un sievietēm.
Tā, piemēram, 73% sieviešu Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem norāda, ka veic mājas darbus un gatavo ēst katru dienu, vienlaikus šīs pašas aktivitātes katru dienu veic tikai 35% vīriešu.
Augstākais reitings darba jomā
Latvijas augstākais reitings (14. vieta starp visām dalībvalstīm) ir darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Darba jomā Latvijai visaugstākais rezultāts ir līdzdalības apakšjomā (89,1 punkts), kur Latvija ieņem 7. vietu ES.
Tas nozīmē, ka Latvijā sievietēm ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū kopumā.
Izteikta nevienlīdzība naudas jomā
Dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir īpaši izteikta naudas jomā, kurā Latvija ieņem 26. vietu ar 68,1 punktu.
Ekonomiskās situācijas apakšjomā Latvija ieņem pēdējo vietu ES, norādot uz satraucošo tendenci, kur sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši.
Īpaši augsts nabadzības risks ir vecākām sievietēm un sievietēm ar invaliditāti. Katra otrā sieviete Latvijā vecumā no 65 gadiem (50%) ir bijusi pakļauta nabadzības riskam.
Lielākais uzlabojums zināšanu jomā
Salīdzinājumā ar 2022. gada indeksu, vislielākais uzlabojums Latvijas vērtējumā ir bijis zināšanu jomā (+2,7 punkti).
Tomēr, tā kā citas ES dalībvalstis ir panākušas ātrāku progresu, valsts reitings paliek nemainīgs un ieņem pēdējo vietu ES.
Latvijā augsts vardarbības līmenis
Vardarbības tēmas ietvaros LM norādīja, ka Latvijai ir joprojām augstākais rādītājs ES sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks.
2021. gadā partneris, ģimenes loceklis vai radinieks 17 ES dalībvalstīs, kurās tiek iegūta šī statistika, ir nogalinājis 720 sievietes. Attiecīgi 2021. gadā ES vidēji katru dienu gandrīz divas sievietes ir zaudējušas dzīvību intīmā partnera vai radinieka dēļ. Latvijā 2021. gadā trīs sievietes ir nogalinājis intīmais partneris, bet 16 sievietes ir nogalinājis ģimenes loceklis.
Kopumā 30% sieviešu Latvijā, kuras ir bijušas attiecībās pieaugušā vecumā, ir piedzīvojušas vardarbību no intīmā partnera puses. Tāpat aptuveni katra devītā sieviete ir piedzīvojusi seksuālu uzmākšanos darbā.
Sievietes biežāk izvēlas videi draudzīgas iespējas
Pievēršoties šī gada indeksa tēmai – Eiropas zaļais kurss, tika analizēta sabiedrības attieksme un uzvedība attiecībā pret klimata pārmaiņām un to mazināšanu, enerģētika, transports, kā arī lēmumu pieņemšana šajās jomās.
Secināts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši Latvijā izvēlas videi draudzīgas iespējas. 2022. gadā ievērojami vairāk sieviešu (51%) nekā vīrieši (41%) ziņoja, ka bērnu aprūpes aktivitātēs regulāri izvēlas videi draudzīgas iespējas, piemēram, izvairoties no vienreiz lietojamām precēm, kā arī izglītojot bērnus par vides jautājumiem. Aptuveni 35% sieviešu salīdzinājumā ar 27% vīriešu ziņoja, ka regulāri izvairās no plastmasas un/vai vienreizlietojamiem izstrādājumiem.
Savukārt transporta jomā sievietes (38%) biežāk nekā vīrieši (29%) kā vienu no trim biežāk izmantotajiem transporta veidiem min sabiedrisko transportu.
Latvijas enerģētikas un transporta nozarē, kā arī vadošos amatos ir vērojama sieviešu nepietiekama pārstāvība. Sievietes 2022. gadā veidoja 26% no Latvijas enerģētikas sektorā strādājošajiem un 26% no valsts transporta sektorā strādājošajiem.
2022. gadā tikai 8% no lēmumu pieņēmējiem parlamentārajās komitejās, kas nodarbojas ar vides un klimata pārmaiņām, bija sievietes. ES vidējais rādītājs ir 30%.
Vienlaikus sieviešu īpatsvars vadošos administratīvajos amatos ministrijās, kas nodarbojas ar vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, ir 43%, kas ir tikai nedaudz mazāk par ES vidējo rādītāju 44%.
