Savdabīga mazpilsēta
"Pirmais iespaids par Sedu bija, ka šeit vienkārši ir apstājies laiks," savu pirmo iespaidu par Sedu raksturoja Ivita Dūdiņa, kura uz Sedu dzīvot pārcēlās pirms pieciem gadiem.
Līdzīgas asociācijas par pirmo tikšanos ar šo mazpilsētu ir arī ainavu projektēšanas darbnīcas ALPS arhitektei Mārītei Sprudzānei: "Kad mēs šeit pirmo reizi atbraucām, tad mums pavērās pilnīgi citādāka pasaule, nekā mēs esam pieraduši redzēt to apkārtējās pašvaldībās. Apdzīvota vieta, kas nav ļoti tipiska, raksturīga Latvijas apdzīvotajām vietām un varbūt mazliet sastingusi laikā."
Seda nenoliedzami ir viena no savdabīgākajām Latvijas pilsētām. Tā veidojās aizvadītā gadsimta 50.-60.gados kā kūdras fabrikas ciemats. To cēla pēc padomju laika arhitektūras paraugiem – ar centrālo laukumu, starveida ielu plānojumu un Staļina laika stila mājām.
Daļa šo apbūvi uzskata par nevajadzīgu padomju laika liecību, bet citi tieši tajā saredz Sedas plusus. Tāds ir arī arhitektes Mārītes Sprudzānes vērtējums: "To arhitektonisko vērtību kopums, tā vēsturiskā attīstība, tas interesantums piedod to, ka
mēs redzam tiešām lielu potenciālu šai vietai."
Šobrīd pilsētplānotāji, tiekoties ar iedzīvotājiem meklē ceļus, kā uzlabot šejienes dzīves vidi.
"Sedai ir arī ļoti daudz problēmas, kas ir mazās pilsētas, kas ir saistītas ar iedzīvotāju trūkumu, ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Līdz ar to ļoti daudzi pakalpojumi un dzīves kvalitāte pamazām pasliktinās. Bet Sedā ir tas potenciāls, un mēs to meklējam, kā to pilnveidot, uzlabot un pārvērst par tādu visa novada pērli," sacīja Valmieras novada Galvenā arhitekte Zanda Lapsa.
Vieta dzīvošanai
Tā kā uz Sedu kā kūdras ieguves ciematu strādniekus veda no visas Padomju Savienības, krievu valodu tur var dzirdēt biežāk nekā latviešu. Bijušie kūdras fabrikas strādnieki nu jau ir pensijas vecumā.
Arhitekte Mārīte Sprudzāne vērtēja – lai pilsēta iegūtu jaunu elpu, būtiski, lai tajā nāktu dzīvot jaunās ģimenes.
"Šobrīd iedzīvotāju skaits ir krietni, krietni mazs, taču vietas kapacitāte patiesībā ir ap 4000 iedzīvotāju.
Ja mēs to saliekam kopā ar faktu, ka Valmieras pilsētā trūkst dzīvokļu šobrīd, attālums no Valmieras nav īpaši liels, tad te ir ļoti daudz iespēju jaunajām ģimenēm. Komplektā ar dabas vērtībām, kas ir te blakus. Komplektā ar to, ka te ir bijušie rūpnieciskie rajoni, tātad faktiski ir iespēja arī kaut kāda veida ražošanai. Viena lieta ir atnākt ar naudas maisu, investēt un kaut ko uzlabot, padarīt skaistu, taču tā vieta nevar darboties, ja arī mēs šeit neražojam kaut kādus labumus. Jāpadara pievilcīga ne tikai dzīves vide, bet arī biznesam un investoriem," norādīja Sprudzāne.
Šobrīd Sedā ir ap simts pašvaldības dzīvokļu, kas gan nav tajā labākajā stāvoklī. Aptuveni 70 no šiem dzīvokļiem iecerēts pārdot izsolē.
Sedas iedzīvotāji novērtē dabu
Kas Sedā varētu piesaistīt jaunus iedzīvotājus? Viedokli pauda Ivita Dūdiņa, kura tur dzīvo piecus gadus: "Pirmā labā lieta noteikti ir apkārtne, daba, šeit ir ļoti skaistas priedes, tiešām, kā Jūrmalā. Tad purvs, es tā esmu gājusi šajās akcijās, ko piedāvā ar gidu, rudenī, kad iet gājputni, es nekad nebiju redzējusi, kā rudenī iet strazdi prom, kā iet bezdelīgas projām, to visu šeit es ieraudzīju. Kas vēl labs ir šeit? Šī iespēja, ka man ir dārzs."
Valentīna Maroze uz Sedu dzīvot pārcēlās tikai šī gada maijā. Arī viņa, kā galveno plusu Sedai minēja dabu: "Šeit nav bijusi neviena ķīmiskā rūpnīca, šeit tu dzīvo tādā klusumā un dabā, un šeit tā arhitektūra ir saglabājusies gandrīz neskarta."
Tiekoties ar iedzīvotājiem, pilsētplānotāji skaidro arī to, ko vēlas redzēt paši iedzīvotāji, kas būtu jāmaina, jāpilnveido.
Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji pastāstīja, kas Sedā trūkst un ko vēlētos attīstīt.
"Kas man te trūks? Trūkst elementāru veikalu, trūkst kaut kādu sadzīves pakalpojumu, pirts, tā visa trūkst. Es nezinu, vai to būtu grūti šeit organizēt."
"Šeit varētu vairāk attīstīties tieši sports, stadions varētu attīstīties, slēpošana ziemā, trases."
"Šeit es gribu redzēt vairāk jauniešus un jauniešiem izveidotas atpūtas vietas. Izveidot to, kas tagad ir ļoti populārs, trenažieru laukumu. Ikdienišķas lietas, ko var izveidot. Es redzu, ka šeit var izmainīt. No arhitektu biroja ļoti pareizus vārdus pateica, ka šeit ir tiešām pērle. Un to nenovērtēt un nolaist uz grunti, tas būtu vienkārši grēks."
Nākamajā tikšanās reizē ar Sedas iedzīvotājiem pilsētplānotāji jau sola konkrētāku redzējumu, kā, piemēram, nākotnē varētu izskatīties Sedas centrs.
Jāpiebilst, ka Sedas pārvērtībās iesaistījusies arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola, kuras audzēkņi izstrādās trim no pašvaldības dzīvokļiem, kas paredzēti izsolei, interjera projektus, kas varētu būt noderīgi topošajiem dzīvokļu īpašniekiem.
