Kā zināms, "SOAAR" apsūdzējis "Vienotību" nelikumīgā uzņēmuma izstrādātās sistēmas izmantošanā partijas kongresos. Uzņēmumā apgalvo, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai astoņu gadu laikā esot izmaksājis vairākus desmitus tūkstošus eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis.
"Bija daudz dīvainību. "Vienotība" uzvedās, es teiktu, kā politiskie reketieri.
2014. gada Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu naktī pēkšņi man zvana Artis Kampars, izsauc ārā un saka tā – izskatās, ka mūsu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netiks ievēlēta. Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta.
Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica – nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis.
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus var pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12. Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), tomēr atsaucība izpalikusi.
"Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," sacīja Kadžulis.
"Vienotības" priekšsēdētājs, šī brīža finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), raidījumā uzklausot Kadžuļa sacīto, norādīja, ka iejaukšanās vēlēšanās būtu nopietns pārkāpums, tāpēc šie apgalvojumi ir jāpārbauda.
Runājot par KNAB sākto resorisko pārbaudi saistībā ar "SOAAR" izstrādātās sistēmas, iespējams, nelikumīgu izmantošanu partijas "Vienotība" kongresos, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule norādīja, ka kriminālatbildības noilgums ir pieci gadi. "SOAAR" apgalvo, ka pēdējie pakalpojumi bez atlīdzības saņemšanas "Vienotībai" sniegti 2019. gadā.
Savukārt KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma uzsvēra, ka, ja tiks konstatēts, ka šie darījumi ir bijuši un saņemti bezmaksas formā, tas ir uzskatāms par bezatlīdzības labumu, ko partija nemaz nedrīkstēja pieņemt.
Tikmēr domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka raidījumā pauda, ka ir grūti noticēt dzirdētajiem apgalvojumiem, vienlaikus uzsverot, ka tiesībsargājošās iestādes līdz šim nav prioritizējušas "šādu smagu, sabiedrībai īpaši kaitīgu nodarījumu izmeklēšanu", bet gan skatījušās uz viegli atrodamām kļūdām politisko partiju pārskatos.
"Grūti ticēt, ka lietas ir notikušas tik ciniski. Man ir šaubas, vai tiešām tas tā ir, bet es redzu lielu problēmu, ka mums nav iespēju normālā veidā pārliecināties par to, kas īsti ir noticis," sacīja Kažoka, norādot, ka parasti par smagākiem pārkāpumiem sabiedrība uzzina tikai pēc vairākiem gadiem, kad izmeklēšana vairs nevar notikt. "Tā ir liela, sistēmiska problēma, kas skar ne tikai KNAB, bet pamatā arī KNAB."
Tam gan nepiekrita Raituma, sakot, ka KNAB, izvērtējot situācijas, izdara secinājumus un maina pārbaužu pieeju un metodes, tomēr ar to nepietiek: "Mēs esam pie tās sarkanās līnijas, kad ir jāpārskata likumdošanas izmaiņas, konkrēti – Krimināllikuma grozījumi."
KONTEKSTS:
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.
"SOAAR" figurē krimināllietā par iespējamu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, kurā prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai, diviem citiem komisijas darbiniekiem un "SOAAR" pārstāvim. KNAB vērtējumā, šīs personas, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.
"Vienotības" bijušais biroja vadītājs Normunds Orleāns ir izteicies, ka partija esot draudējusi uzņēmējiem, lai bez maksas saņemtu pakalpojumus. "Nekā personīga" vēsta, ka runa esot par uzņēmumu "SOAAR", kuram esot prasīts nodrošināt elektronisku balsu skaitīšanu "Vienotības" kongresos.
"Nekā personīga" vēstīja, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai esot izmaksājis vairāk nekā 20 000 eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis. Uzņēmuma valdes loceklis Renārs Kadžulis apgalvo, ka pakalpojumi no viņa esot prasīti kopš 2011. gada, līdz 2020. gadā viņš atteicis un aicinājis samaksāt. Drīz pēc tam viņam esot sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas tagad izvērtušās četros kriminālprocesos.
"SOAAR" astoņu gadu laikā esot nodrošinājis 47 vēlēšanu procedūras 13 "Vienotības" pasākumos – astoņās kopsapulcēs un piecos Rīgas nodaļas kongresos. Uzņēmējs rēķina, ka tas viņam izmaksājis ap 22 000 eiro. Partija pakalpojumu nav uzrādījusi pārskatos, un tas nav reģistrēts ne kā ziedojums, ne pakalpojums. Partijas deklarācijās no 2014. gada parādās pozīcija – kongresa rīkošanas izmaksas.
