Daugavpilī un pierobežā no Valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanas dzīvē sagaida ieguldījumus infrastruktūrā. Savas vēlmes ir arī nevalstiskajam sektoram.
Valsti jābūt gatavai aizstāvēt ne tikai armijai, bet arī tautai – to piektdien, 23. februārī, Daugavpilī atgādināja Aizsardzības ministrija.
Dienā, kad Padomju Savienībā atzīmēja Sarkanās armijas dibināšanu, svinētājus nemanīja, taču pilsētas centrā pie tālaika pieminekļa rūpīgi izlikti mākslīgie ziedi un liesmo uguns. Tikmēr Daugavpils cietoksnī plīvoja Ukrainas karogs.
Daugavpils un pierobežas sabiedrība ir kontrastaina, atzīst nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Laimes muzeja vadītāja, biedrības "Laimīgi Indrā" dibinātāja Ilona Kangizere dzīvo Indrā, piecu kilometru attālumā no robežas, bet sestdien dosies uz Ukrainas atbalsta pasākumu Daugavpilī.
"Pie saviem kaimiņiem es nevaru iet un piedāvāt, man mašīnā ir vieta braucam kopā, jo es zinu, ka viņi var man pateikt, nu tā [rāda pirkstu pie galvas].
Man dažkārt liekas, ka es dzīvoju tādā vidē, kur ir ārprātīgi daudz cilvēku, kas konflikta gadījumā var nodot koordinātes," pieļāva Ilona Kangizere.
Daugavpilieši saka – šķiet, ka dzīvojam kā uz ķeblīša ar trīs ļodzīgām kājām. Pirmā – reti kursējošs sabiedriskais transports, kas laikā attālina Daugavpili no galvaspilsētas, otrā – reģionālie mediji, kuros trūkst pilsoniska un demokrātiska satura.
"Un trešā lieta – man rokās ir mapīte ar 72 stundu bukletiņu. Mums ir ļoti svarīgi zināt, kā mums kā parastiem cilvēkiem, esot tepat pilsētā, kāda mūsu rīcība būtu visvēlamākā krīzes un apdraudējumu gadījumos," norādīja biedrības "Cita Daugavpils" dibinātāja Inga Belousa.
Augšdaugavas novadā "dzelzs priekškars" nolaidies arī pavisam praktiski – ar betona bluķiem un dzeloņdrātīm slēgtajā robežpunktā "Silene". Pašvaldībā pierobežas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti vērtē optimistiski, minot, ka par robežpārkāpējiem savos pagalmos vietējie ziņoja aktīvi.
"Mums ir svarīgi saprast kopā ar Aizsardzības ministriju, kas tad būs, cik būs tā saucamā aizsardzības zona plaša. Vai tie būs pieci kilometri, 15 vai 30 kilometru," norādīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Rasčevskis (Daugavpils novada partija).
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš jau pirms pāris nedēļām premjerei pauda nožēlu, ka ar Militārās mobilitātes programmas finansējumu labos Salacgrīvas, nevis Vienības tiltu Daugavpilī. Jāstiprina infrastruktūra, viņš piektdien uzsvēra arī aizsardzības ministram. Aptuveni 25 kilometru garumā Rīgas šosejas posms pie Daugavpils ir četru joslu plats, bet bedru pārpilns.
"Dubultās infrastruktūras galvenais klupšanas akmens šobrīd ir ceļi, lai mobilitātes ietvarā nodrošinātu vai nu civilās aizsardzības, vai militāro vienību pārvietošanos," sprieda Andrejs Elksniņš.
Gan Daugavpils, gan Augšdaugavas novada domnieki apgalvoja, ka pielaide valsts noslēpumam nebūs šķērslis civilās aizsardzības organizēšanā. Tikmēr Aizsardzības ministrijā top vadlīnijas, ko tā sagaida no pašvaldībām, norādīja ministrs. Paši šogad pierobežā sāks īstenot militārās pretmobilitātes plānu.
"Šeit ir jāveido atbalsta punkti, šeit ir jāveido šķēršļu joslas, sensoru joslas. Turpinām iepirkt arī mīnas," atklāja ministrs.
Paralēli reģionā tiek papildus izvietotas Nacionālā bruņoto spēku vienības, informēja ministrs. Vēl tuvāko mēnešu laikā jābeidz Sēlijas poligona projektēšanas darbi, lai šogad sāktos būvniecība.
