ĪSUMĀ:
- Pēdējo reizi bezmaksas televīzijā atspoguļojamo notikumu saraksts aktualizēts 2011. gadā.
- Sarakstā nav futbola izlases spēles, ārpus Latvijas notiekoši pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā.
- IZM divreiz centās virzīt izmaiņas noteikumos; sarakstā tiktu iekļauti olimpiskie komandu sporta veidi.
- Konkurences uzraugu iebildumu dēļ grozījumi tā arī netika līdz izskatīšanai valdībai.
- Konkurences padome: izmaiņas nesamērīgi ierobežotu komercmedijus sporta pārraižu tirgū.
- TV pārraižu reitingi rāda, ka priekšroka ir bezmaksas apraidē atspoguļojamām sporta spēlēm.
- Basketbola savienību interesē, lai pēc iespējas vairāk spēļu translāciju būtu pieejama visiem Latvijā.
- LBS norāda – satraukums nemainīs strikto kārtību spēļu translēšanas tiesību ieguvē.
- 2025. gadā Latvijā notiekošā Eiropas čempionāta basketbolā translāciju atbilstība likumam – neskaidra.
- IZM neizslēdz iespēju atkārtoti virzīt izmaiņas; precīzs termiņš nav zināms.
Īpaši svarīgi
Vēl Valda Dombrovska otrās valdības laikā – 2011. gada februārī – pēdējo reizi tika aktualizēti Ministru kabineta (MK) noteikumi jeb saraksts, kas nosaka, kādi Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi jāatspoguļo tā, lai vismaz 95% Latvijas teritorijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar bezmaksas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.
Sarakstā iekļautos notikumus var atainot tikai bezmaksas zemes apraidē esošās programmas – "LTV1", "LTV7", "ReTV", "TV24" un "TV4", skaidroja likumu uzraugošās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Šajā sarakstā ir iekļauti tādi Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi kā, piemēram, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, ziemas un vasaras olimpiskās spēles, pasaules hokeja čempionāti. Tāpat valsts ir noteikusi, ka no sporta sacensībām bezmaksas televīzijā ar 95% Latvijas teritorijas aptveramību ir jāredz pasaules un Eiropas futbola čempionāti, kā arī pasaules un Eiropas čempionāti olimpiskajos sporta veidos, kas notiek Latvijā.
Tas nozīmē, ka nacionālās futbola izlases spēles, kā arī nesen aizvadītais Pasaules kauss basketbolā un jebkuri citi pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, kas nenotiek Latvijā, neietilpst šajā sarakstā.
Vienlaikus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgs notikums atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem: tas ir Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs valstisks vai kultūras pasākums; tas ir starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, kurās piedalās Latvijas nacionālā komanda; pasākums tradicionāli ir atspoguļots ar bezmaksas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas uzmanību.
Mēģina divreiz
IZM 2022. gada nogalē un atkārtoti 2023. gada pavasarī publiskai apspriedei virzīja grozījumus šajos MK noteikumos, kas piedāvāja tos papildināt ar Latvijas pieaugušo izlašu spēlēm starptautiskās sporta sacensībās olimpiskajos komandu sporta veidos.
Šāds papildinājums nozīmētu, ka bezmaksas televīzijā ar 95% Latvijas teritorijas aptveramību būtu jāredz, piemēram, arī Latvijas izlašu mači dažāda līmeņa meistarsacīkstēs volejbolā, futbolā un basketbolā. Bezmaksas televīzijā būtu jāredz gan vīriešu, gan sieviešu pieaugušo izlašu spēles neatkarīgi no starptautisko sacensību norises vietas un veida vai statusa, jāredz būtu arī pārbaudes spēles.
"Šie grozījumi paredzēja diezgan plašu sabiedrībai svarīgu sporta notikumu regulējumu, kurā iekļautos gan nacionālās basketbola izlases dalība Pasaules kausā, gan nacionālās futbola izlases Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles," skaidroja IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.
Taču piedāvātajiem grozījumiem iebilda Ārvalstu investoru padome Latvijā, konkurences uzraugi un arī komerciālā raidsabiedrība "TV3 Group", kurai, pēc Basketbola savienības sniegtās informācijas, jau kopš 2002. gada ir tiesības Latvijā translēt starptautiskās basketbola sacensības.
Interesanti, ka arī Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Mediju daļa vēstulē IZM piedāvātās izmaiņas nodēvēja par "pilnīgi nesamērīgām" un mudināja meklēt alternatīvu risinājumu.
Ņemot vērā visus iebildumus, IZM nevirzīja noteikumu izmaiņas izskatīšanai valdībā.
Nesamērīgi ierobežoti
Ārvalstu investoru padome IZM sākotnējā noteikumu redakcijā saskatīja vairākas problēmas un iespējamu godīgas konkurences kropļošanu un iebildumus adresēja tālāk Konkurences padomei (KP).
Pirmajā izvērtējumā KP secināja, ka grozījumu ietekme uz konkurenci un uzņēmējdarbības vidi novērtēta vispārīgi. Konkurences uzraugi norādīja, ka negatīvi tiktu ietekmēta konkurence starp komercmedijiem un sabiedrisko mediju un/vai jebkuru tā dēvēto "must-carry" jeb obligāti translējamo programmu Latvijā. Proti, ar šādām izmaiņām komercmediji tiktu nostādīti mazāk konkurētspējīgā pozīcijā pret sabiedrisko mediju un/vai "must-carry" programmu sporta pasākumu pārraides tirgū.
Tikmēr otrajā atzinumā KP atzīmēja: "IZM izstrādātie grozījumi varētu būt attaisnojami, ja sabiedriskie mediji neiesaistītos tādās darbībās, kas var radīt nesamērīgus konkurences traucējumus un nav nepieciešamas sabiedriskā pasūtījuma uzdevuma izpildei."
Tāpat KP norādīja arī uz atsevišķu tirgus dalībnieku izteiktajiem iebildumiem.
KP ieskatā varēja rasties situācija, ka sabiedriskajam medijam vai "must-carry" programmai ar attiecīgi simtprocentīgu un daļēju valsts finansējumu būtu priekšroka uz sporta pārraides tiesību iegūšanu. Savukārt komercmedijam būtu jāpieņem grūtāks lēmums, vai iegādāties šādu saturu, jo ir limitētas iespējas ieguldītos līdzekļus atgūt.
Līdz ar to pēdējā reizē konkurences uzraugi aicināja meklēt risinājumu, ar kuru komercmediji netiktu nesamērīgi ierobežoti vai pat izslēgti no sporta pārraižu tirgus.
Mazāk acu
Bezmaksas apraidē atspoguļojamās sporta veidu sacensības potenciāli var ieraudzīt vairāk acu pāru. Bezmaksas programmu pārklājums pieejams 99,77% valsts teritorijas, sasniedzot 99,72% valsts iedzīvotāju, liecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra informācija. To apliecina arī, piemēram, tas, ka 2022. gada skatītākais TV kanāls bija LTV1, kura vērošanai veltīti 12,3% no kopējā TV skatīšanās laika, bet otrs skatītākais TV kanāls bija ārpus bezmaksas apraides esošais TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 10,7%.
Likumā ierakstīto priekšroku sporta spēļu atspoguļošanai bezmaksas apraidē apliecina arī televīzijas pārraižu reitingi.
Latvijas komandu sports šogad pieredzējis divus grandiozus panākumus – hokeja valstsvienības izcīnīto bronzas medaļu pasaules čempionātā un vīriešu basketbola izlases 5. vieta Pasaules kausa debijā. Hokeja izlases spēles pārraidīja bezmaksas apraidē, bet basketbola – kanālā TV3, kas nav bez maksas pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Vērtējot pārraižu reitingus, pēc pētījumu kompānijas "Kantar" datiem, hokejs pie TV ekrāniem apsteidza basketbolu. Skatītākā spēle basketbolā bija Latvijas un Brazīlijas izlašu mačs, kuru redzēja apmēram 125 tūkstoši skatītāju, bet skatītāko spēli hokejā – ceturtdaļfinālu Latvija–Zviedrija – vēroja ap 312 tūkstoš skatītāju Latvijā.
Izdevīgāki noteikumi
Basketbola savienība neslēpa, ka tā ir ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk basketbola spēļu translāciju būtu pieejamas skatītājiem visā Latvijā. Taču vienlaikus LBS atzīmēja, ka apzinās lietu kārtību.
"Esam pārliecināti, ka kārtību, kādā visā pasaulē atbilstoši tirgus ekonomikas principiem tiek izplatītas tiesības translēt FIBA Pasaules kausa izcīņas un Eiropas basketbola čempionāta spēles, nav iespējams mainīt ar LBS satraukumu vai Latvijas ministrijas iniciatīvām,
un to apliecina arī Konkurences padomes atzinums un fakts, ka IZM iniciatīva nav virzīta tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā," LBS nostāju pauda savienības komunikācijas speciāliste Anete Eglīte.
Basketbola savienība IZM informējusi, ka "TV3 Group" iegādājās no FIBA tiesības basketbola translāciju nodrošināšanai uz vairāku gadu periodu. LBS skaidroja, ka komerciālā raidsabiedrība piedāvājusi izdevīgākus finansiālos noteikumus nekā konkurenti, tostarp LTV.
Basketbola savienība uzskata, ka "vienīgais iespējamais risinājums", lai iespējami vairāk iedzīvotāju Latvijā varētu vērot basketbola izlašu spēles dažāda līmeņa meistarsacīkstēs, būtu "piešķirt Latvijas sabiedriskajiem medijiem pietiekami līdzekļu, lai iegādātos raidtiesības no to turētājiem vai arī panāktu vienošanos ar raidorganizācijām, kurām pieder šīs tiesības Latvijā, par sadarbību satura izplatīšanā".
Jāmeklē partneri(s)
"TV3 Group" pieder tiesības translēt arī 2025. gada Eiropas basketbola čempionāta spēles, apliecināja LBS. Ņemot vērā, ka šajā turnīrā vienas grupas spēles, izšķirošos izslēgšanas mačus un ciņu par medaļām rīkos Latvija, pēc patlaban spēkā esošajiem noteikumiem,
"TV3 Group", visticamāk, nāksies meklēt partneri, ar kuru nodrošināt spēļu translāciju bezmaksas apraidē atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Arī NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete atzīmēja, ka šādos gadījumos komercmedijam, kurš ieguvis pārraides tiesības nāksies sadarboties ar mediju bezmaksas apraidē, lai saturu atbilstoši likumam nodrošinātu visiem.
Tikmēr IZM neizslēdz iespēju atkārtoti virzīt izmaiņas bezmaksas televīzijā atspoguļojamo Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu sarakstā. Tiesa, ministrijā precīzu termiņu neminēja.
