Situāciju pamana pacienta māsa
Juris Jaunzems vērsās Veselības inspekcijā pēc piedzīvotā "Stradiņos". Pēc nopietnas sirds operācijas viņš cieta stipras sāpes. Pat sūtīja video ārstam, kurš operēja. Rādīja, kas notiek ar brūci. Atbildes nebija.
Dienā, kad viņu izrakstīja, tieši viņa māsa, kura ir arī bērnu slimnīcas pulmonoloģe, atklāja, ka brāļa veselības stāvoklis nemaz neļauj doties mājās.
"Es pazīstu savu brāli un redzu, ka ir švakāks, ratiņkrēslā. Ar asinīm uz grīdas, jau bija mainīti pārsēji, jau sulojas viss. Un, redzot izrakstu un šos iekaisuma rādītājus, kas pārsniedz visas normas, devos pie māsiņām un nekavējoties pieprasīju ārstu," stāstīja pacienta māsa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārste Elīna Aleksejeva.
Veselības inspekcija problēmas nesaskata, kompensāciju atsaka
Veselības inspekcija secinājusi, ka nevarot noteikt tiešu cēloņsakarību starp sniegtajiem aprūpes pakalpojumiem un brūces infekciju. Tā vērtējama kā viena no komplikācijām, un nav nekāda pamata izmaksāt prasīto kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
"Nu, sastrutoja slimnīcā, jā, tā ir iespējama komplikācija, tika novērsta, un pacients ir izrakstījies vesels. Seku nav!" norādīja Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda nodaļas vadītāja Dace Tarasova.
Uz norādi, ka problēmas pamanīja pacienta māsa, kad viņas brāli jau gatavojās izrakstīt no slimnīcas, inspekcijas pārstāve atbildēja, ka "pēc dokumentācijas netika konstatēts, ka [pacients] tika izrakstīts, viņš palika, izraksts tika anulēts".
Juris Jaunzems par šādu lēmumu ir šokā.
"Sanāk, ka es pats vainīgs esmu, ka man brūce sastrutoja, pats vainīgs esmu, ka nedēļas laikā pie manis neatnāca ārstējošais ārsts, es pats esmu vainīgs, ka mani izrakstīja ar strutojošu brūci un pilošām asinīm uz grīdas, un kas ir pilnīgi meli, – ka mani uzreiz stacionēja atpakaļ! Nē! Ja nebūtu manas māsas, mums nebūtu šīs sarunas," LTV uzsvēra Juris.
"Veselības inspekcija rīkojas kā "Stradiņu" advokāti. Sajūta ir pretīga. Nav uzticības vairāk..." viņš noteica.
Inspekcijā iesaka pieņemto lēmumu apstrīdēt.
"Viņš var droši vērsties Veselības ministrijā. Tur lietu atkārtoti skatīs pēc būtības un pieņems lēmumu. Tātad – vai nu anulēs mūsu lēmumu, vai liks mums pārvērtēt, vai atstās negrozītu. Un pēc tam, ja arī šis lēmums neapmierina, pacients var droši vērsties tiesā," norādīja inspekcijas pārstāve Dace Tarasova.
Slimnīca pēc savas pārbaudes izsaka rājienus diviem ārstiem
Notikušo plašā pārbaudē vērtēja arī slimnīcā.
"Atklāti runājot, es jūtu savu atbildību.
Un mēs varam tikai atvainoties. Un uzlabot savu kvalifikāciju," tā, izvērtējot Jura Jaunzema aprūpi slimnīcā, sacīja Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
Tika atklātas kļūdas un pieņemti bargi lēmumi – divi ārstējošie ārsti sodīti ar rājienu.
"Divi ārsti ir saņēmuši rājienus. Tie, kas bija tieši atbildīgi par šo situāciju un komunikācijas trūkumu," atklāja Ērglis.
Pārbaudē secināts, ka visvairāk klibo tieši saziņa ar pacientiem. Nav laika uzklausīt un reaģēt uz sūdzībām. Piemēram, Jaunzems sūdzējās par asām sāpēm. Beigās izrādījās, ka bija iekaisusi brūce un šķidrums pleirā. Tāpēc bija gan drudzis, gan grūtības elpot.
"Komunikācija ir tā, kur jāmaina visa sistēma! Ķirurgi ir tik aizņemti operācijās, ka iznāk problēma. Mēs mainījām uz sešu acu principu – ka ir konsīlijs, lēmumus pieņemot. Bet, kas ir vajadzīgs, – mums ir vajadzīgi ārstu asistenti, kas var izrunāt [ar pacientu]," atzina Ērglis.
Pēc smagām operācijām komplikācijas iespējamas katram desmitajam pacientam. Taču būtiski tās laikus pamanīt un ārstēt.
Bet Juris Jaunzems apstrīdēs Veselības inspekcijas lēmumu, pārsūdzot to Veselības ministrijā.
Statistika liecina, ka pērn, tātad visā 2023. gadā, un līdz šī gada 21. martam Veselības inspekcija kopā pieņēmusi 238 lēmumus. No tiem 83 lēmumi apstrīdēti Veselības ministrijā – tiek apstrīdēts katrs trešais inspekcijas lēmums.
