Strupišs pauda, ka Eiropas Savienības kontekstā Latvijā tiesas procesi vidēji ir vieni no īsākajiem. "Mēs esam pirmajā trijniekā, četriniekā," teica Strupišs.
Viņš norādīja, ka sabiedrība redz vien dažas, ilgi ievilkušās lietas no simtiem tūkstošiem, tāpēc rodas šāds priekšstats. "Kopumā runājot, nav tik traki, kamēr cilvēks tiek Eiropas Cilvēktiesību tiesā," norādīja Strupišs.
Visbiežāk iemesls, kāpēc tiesas process ievelkas, ir liecinieku vai apsūdzētā atrašanās ārvalstīs. "Regulāri pārbaudu garās lietas, un 80% gadījumu runa ir par to, ka uz tiesu nevar dabūt apsūdzēto vai liecinieku," sacīja Strupišs, norādot, ka ir arī gadījumi, kad apsūdzētais tiek izsludināts meklēšanā un viņu nevar atrast.
Līdzīgu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, norādot, ka lietu izskatīšanas termiņi Latvijā ir samērā labi atrisināts jautājums ar atsevišķiem izņēmumiem. "Ir lietas, kas tomēr velkas samērā ilgi," sacīja Laviņš.
Tiesas spriedumu nepildīšana nav "milzīga problēma"
Runājot par gadījumiem, kad Latvijas likumdevēji nepilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, Strupišs pauda viedokli, ka
Latvijā tā nav milzīga problēma, bet ir atsevišķi Satversmes tiesas spriedumu nepildīšanas gadījumi, kuros var runāt par politiskiem iemesliem.
Kā pirmo gadījumu Strupišs minēja spriedumu par tiesnešu atalgojuma sistēmu, kas neatbilst pamatlikumam, bet otru – Satversmes tiesas atzinumu par viendzimuma pāra tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu.
"Tas formāli ir izpildīts, jo Darba likumā izdarīts grozījums, kas dod atvaļinājuma tiesības partnerim, bet pēc būtības visai tiesību sistēmai jāatbilst šim principam," uzsvēra Strupišs.
Problēmu, ka likumdevēji nepilda Satversmes tiesas spriedumu, Latvijā nav iespējams sakārtot, atzina Strupišs.
"Saeimai ir augstākais likumdošanas spēks un viņiem ir politiski apsvērumi, kāpēc viņi dara vienu vai otru lietu," viņš norādīja, skaidrojot, ka sankcijas vienmēr tiks piemērotas valstij, nevis atsevišķiem politiķiem.
Tikmēr Laviņš norādīja, ka spriedumu nepildīšanas dēļ cilvēkiem zūd uzticēšanās valstij un tiesām: "Kad cilvēki piedalās tiesas procesā un sajūt, ka process bijis taisnīgs, bet pēc tam nonāk situācijā, ka tiesas spriedumam ir šķēršļi un tas netiek izpildīts, tad cilvēkos zūd uzticēšanās valstij un tiesām, jo līdz galam netiek panākts tas, kas ir nospriests."
Laviņš uzsvēra, ka ir svarīgi runāt par to, lai tiesas spriedumi tiktu pilnībā izpildīti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Lai nodrošinātu vienoto prasību pēc tiesiskuma visā Eiropas telpā, būtu svarīgi atziņas no tiesas spriedumiem citās Eiropas valstīs ņemt vērā, izskatot līdzīgas lietas arī Latvijā, pauda Laviņš.
Šis jautājums tiks apspriests arī gaidāmajā starptautiskajā konferencē "Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē".
