ĪSUMĀ:
- LM piedāvā celt vairākus pabalstus:
- bērna piedzimšanas pabalstu – no 421 līdz 730 eiro;
- ģimenes valsts pabalstu celt no 25 līdz 50 eiro par pirmo bērnu vai līdz 30 eiro un palielināt par katru nākamo bērnu;
- ģimenes valsts pabalstu maksāt par bērniem no 16 līdz 20 gadu vecumam, vienalga, kādu izglītību iegūst
- bērna kopšanas pabalstu no nākamā gada noteikt uz pusotru gadu un summu celt līdz 377 eiro (šobrīd vidējais pabalsts 132 eiro). - Šie plāni budžetā prasītu 35 līdz 41 miljonu eiro.
- Deputāti mudina ministriju domāt par iespēju strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
- Sarunas ar Finanšu ministriju (FM) sāksies martā, vērtējot nākamā gada budžeta iespējas.
- FM pagaidām atturīga: varbūt LM jādomā, ka nevajag tik saskaldītu pabalstu sistēmu.
Plāno celt pabalstus
Vairāk nekā 14 000 Latvijas pilsoņu kolektīvajā iesniegumā bija prasījuši nekavējoties līdz 600 eiro palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu, kas nav mainījies vairāk nekā 10 gadu.
Savukārt vairāk nekā 10 000 parakstu savākti arī par rosinājumu izmaksu kopējā pieauguma apstākļos palielināt ģimenes valsts pabalstu.
Atbildot arī uz šiem kolektīvajiem iesniegumiem, Labklājības ministrija sagatavojusi izmaiņas vairāku pabalstu aprēķinos, ko aizstāvēs apspriedēs par nākamo gadu valsts budžetu.
Bērna kopšanas pabalstu pašlaik var saņemt pusotru vai divus gadus, vidējais pabalsts – 132 eiro. Ministrija to piedāvā no nākamā gada noteikt uz pusotru gadu un summu celt līdz 377 eiro.
Bērnu piedzimšanas vienreizējo pabalstu rosinās palielināt no 421 līdz 730 eiro.
Ģimenes valsts pabalstu rosina maksāt bērniem no 16 līdz 20 gadu vecumam, neatkarīgi no tā, kādu izglītību bērns iegūst. Šobrīd to maksā par bērnu, kurš mācās vidējās vai profesionālās izglītības iestādēs, bet par tiem bērniem, kuri agrāk sākuši iegūt augstāko izglītību, ģimenes valsts pabalstu neiegūst.
Otrs priekšlikums ir ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu divkāršot no 25 līdz 50 eiro. Cits variants – ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu palielināt līdz 30 eiro, un pakāpeniski palielināt par katru nākamo bērnu: par diviem – no 100 līdz 120 eiro, par trim bērniem – no 225 līdz 270 eiro.
Šie plāni budžetā prasītu 35 līdz 41 miljonu eiro.
Tāpat ministrija piedāvās celt arī pabalstus aizbildnim bērna uzturēšanai, atlīdzību aizbildņiem un audžuģimenēm, kā arī atlīdzību par bērna adopciju un adoptējamā bērna aprūpi.
Demogrāfijas jautājumu blokā pabalstu palielināšana ir tikai viens no elementiem, norādīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Pabalstu pārskatīšana ir tikai daļa no kopējā demogrāfijas plāna, jo svarīgi bērnam nodrošināt arī kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, mājokļa jautājumu, veselību, dažādus citus atvieglojumus, jāstiprina tēvu loma ģimenē.
Tas plāns ir iesaistīt visas 14 ministrijas, pabalsti ir tikai viens no mehānismiem, kā uzlabot demogrāfiju," norādīja Uzulnieks.
Ir paredzēts, ka nozaru ministrijas šo plānu kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem sagatavos līdz jūlijam.
Deputāti mudina ministriju domāt par iespēju strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā
Ministrijas plānā neparādās tas, ko vecāki un nevalstiskās organizācijas prasa jau sen – uzlabot nosacījumus nodarbinātībai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, norādīja deputāte Mairita Lūse no "Progresīvajiem".
Latvijā bērna kopšanas atvaļinājumā par darbu var saņemt minimālo algu, turklāt tad samazinās pabalsta apjoms. Igaunijā jaunā māmiņa var pelnīt līdz 2000 eiro, Lietuvā – iepriekš saņemtās algas apjomā, uzsvēra deputāte.
"Beigsim čakarēt jaunos vecākus, kuri vēlas strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Iedomājamies reālu situāciju – tēvs pazūd, jaunā māmiņa saņem mazāk naudas, viņai ir bērns, un mēs viņai neļaujam strādāt. Cits stāsts par jaunu profesionāli, kurai ir bērns, viņa vēlas saglabāt iespēju slēgt līgumus, būt nodarbināta, pelnīt naudu. Arī viņai jūs neļaujat strādāt," uzsvēra deputāte.
Tas veicinot ēnu ekonomiku, darba attiecības oficiāli nenoformējot nemaz vai arī uz cita vārda. Iezīmējas vēl cita problēma – daudzas sievietes ar bērniem ir spiestas meklēt darbu, jo bijušie dzīvesbiedri izvairās maksāt alimentus. Tātad šī sistēma nestrādā, uzsvēra deputāte Ingrīda Circene no "Jaunās Vienotības".
"Tas ir izsmiekls un katastrofa. 40 tūkstoši vīriešu mūsu mazajā Latvijā nemaksā alimentus. Tie ir dati no Valsts ieņēmumu dienesta. Tie ir 500 miljoni eiro, ko vīrieši nesamaksāja. Un sievietēm mēs neļaujam strādāt!" sacīja Circene.
FM: varbūt LM jādomā, ka nevajag tik saskaldītu pabalstu sistēmu
Finanšu ministrijas vērtējums par to pašlaik ir vispārīgs, jo Labklājības ministrijas piedāvājums neesot vēl saņemts, tātad arī nav detalizēti izvērtēts. Taču tas notiks martā, kad Finanšu ministrija ar nozaru ministrijām sāks pārrunas par nākamā gada budžetu, pauda Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Iespējas nākamā gada budžetā atvēzēties pabalstu paaugstināšanai pašlaik vēl par agru vērtēt, jo nav zināms, kā līdz gada beigām pildīsies nodokļu ieņēmumi, tāpat inflācija sarūk straujāk, nekā plānots.
Piedāvātās pabalstu sistēmas izmaiņas Finanšu ministrijas pārstāve komentēja, sakot, ka "varbūt Labklājības ministrijai jādomā, ka mums nevajag tik saskaldītu pabalstu sistēmu".
"Mums ir vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, vecāku pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, kā arī neapliekamais minimums strādājošiem vecākiem. Varbūt vajag apvienotāku sistēmu. Labklājības ministrija ir izpildījusi komisijas doto uzdevumu, taču ļoti mehāniski," sacīja Ploka.
No šī komentāra var secināt, ka par pabalstu palielināšanas iespējām vēl sagaidāmas plašas diskusijas.
