Kolēģu apmācību Rīgā noorganizējusi biedrība "Europium", kas šādi vēlas parādīt kolēģēm, ka viņas nav vienas un pamestas kara apstākļos.

Ārstes no Zaporižjas slimnīcas mēra spiedienu pacientam Jurim, kurš pieslēgts mākslīgās nieres jeb hemodialīzes aparātam. Viņu slimnīcā pacientu ir vēl vairāk nekā "stradiņos".

"Mēs esam 30 kilometrus no frontes. Mums bieži ir apšaudes, bieži sirēnas. Daudz biežāk nekā citās Ukrainas pilsētās. Un tur mēs noturam savu medicīnas fronti," atmiņās dalījās Zaporižjas 10. slimnīcas nefroloģe Inna Parokonna.

"Spēki ir. Mēs nebaidāmies no raķetēm. Mēs nebaidāmies no krieviem! Mēs cīnāmies un stāvēsim līdz galam," viņa uzsvēra.

"Esam tuvu frontei. Tāpēc hemodialīzes pacienti mums ir prioritāte. Ja mēs aizbrauksim no turienes, tad nebūs, kas sniedz palīdzību," teica viņas kolēģe Zaporižjes 10. slimnīcas nefroloģe Jana Veļihorska.

"Esam unikāli, jo mūsu pacientiem jāsaņem ārstēšana vienmēr, hemodialīzē visu atlikušo dzīvi. Un ar šo esam līdzīgi," tikmēr secināja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Hemodialīzes nodaļas virsārste Maija Motivāne.

Piemēram, ūdeni Zaporižjas hemodialīzes nodaļā nodrošina milzu rezervuārs, kuru papildina atbraukušie ugunsdzēsēju auto.

Bez ūdens hemodialīzi veikt nav iespējams. Tieši tāpat nepieciešama elektrība. Kara apstākļos izaicinājums ir katra diena.

"Nu ukraiņi ir stipra nācija, cenšamies noturēties šajos grūtajos apstākļos. Ir brīži, kad aptrūkstas spēki, bet mēs kolektīvā palīdzam viens otram. Un cenšamies turēties," pauda Zaporižjes 10. slimnīcas nefroloģe Jelizaveta Baša.

"Ja es pateikšu, kā tur ir patiesībā, jums tas viss būs jānosedz ar skaņas signālu... Visa mana runa. Labāk es neteikšu, kā tur ir. Grūti ir. Cilvēki visu laiku ir karā. Un plikgalvainā pundura un viņa iedomu dēļ atmosfēra ir smaga," tikmēr atzina Ukrainas nevalstiskās organizācijas pārstāvis Serhijs Bobiļovs.

Ārstes ir sajūsmā par to, ko redzējušas un piedzīvojušas Rīgā. 

"Man laikam pats spilgtākais iespaids ir jūsu jūgendstila kvartāls. Tik skaisti. Rīga ir skaistāka nekā Prāga. Un mēs tik labi atpūtāmies!" atzina Inna.

"Mēs pelnīti pievēršam uzmanību karavīriem, bet reizēm aizmirstam par to, ka viņu sievas ir mediķes, divas ārstes ir karavīru sievas. Viņas rūpējas par visiem. Galvenais ir atbalsts. Ka viņas nav vienas tajā ārprātā!" tikmēr sacīja psihiatrs, biedrības "Europium" dibinātājs Matīss Pudāns.

Latvijas ārsti cer, ka šī sadarbība turpināsies. Un bezgala emocionālu šo trīs ārstu braucienu padara arī tas, ka viena no viņām gaida mazulīti.

Un vismaz nedēļa bez gaisa trauksmēm ir kā dāvana arī vēl nedzimušajam bērnam.