Viņš norādīja, ka šajā darbā aicinātas iesaistīties arī nevalstiskās organizācijas. "Lai mēs saprotam, kādus medikamentus pacienti ir gatavi lietot. Galvenais, lai [medikamenti] ir efektīvi," sacīja ministrs.
Ministrs uzskata, ka nav jēgas maksāt par lētākām, bet neefektīvām zālēm;
labāk finansējumu novirzīt dārgākiem, bet efektīviem medikamentiem. Tad arī pacienti ātrāk atgrieztos savā ierastajā dzīvē.
Ministrs pauda arī, ka VM nākamā gada budžeta izstrādē pastāvēs arī uz to, lai kompensējamiem medikamentiem tiktu atvēlēts lielāks budžeta finansējums.
Pēc Abu Meri teiktā, veselības aprūpē daudzas lietas ir neefektīvas un būtu sakārtojamas. Tālab ministrs vēlas saprast līdzšinējo finansējuma izlietojumu veselības aprūpē.
"Es gribētu zināt, kur iet katrs cents. Jo diemžēl mums ir problēma ar sistēmu, mums nav digitalizācijas. Mums nav digitālas sistēmas, tāpēc šobrīd nevar pateikt, piemēram, kā var samazināt rindas [pie speciālistiem], kā mēs varam kompensēt medikamentus, uzlabot skrīningu, profilaksi un tā tālāk," teica veselības ministrs.
Pēc viņa teiktā, Latvijā nepieciešama fundamentālas izmaiņas – otras veselības aprūpes sistēmas izveide, kur varētu būt visa informācija par pacientu.
"Tā ir mana prioritāte," teica ministrs, paužot, ka līdz nākamajam gadam vēlas sagaidīt redzējumu par šādas sistēmas izvedi, kā arī saprast, cik daudz tam nepieciešams laiks un finansējums.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Latvijā nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, lai gan onkoloģija valstī ir viena no prioritātēm. Kompensējamo zāļu saraksts vēža ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu valsts apmaksā pamatterapiju.
