Salacgrīvā rīta pusē satiksmes intensitāte pār tiltu nav liela. Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde stāstīja, ka šī kustība lielāka ir vasaras sezonā un arī dažādos dienas laikos, it sevišķi tad, kad Tallinā pienāk prāmis.
"No Tallinas puses ir vērojama intensīvāka satiksme dienas otrajā pusē, no pusdienas laika sākot. Piektdienās un sestdienās mēs redzam lielāku satiksmi no Igaunijas puses, savukārt svētdienās mēs vērojam lielāku satiksmi no Rīgas. Tad šādās situācijās tas luksofors arī varētu risināt problēmu, kad no vienas puses ir lielāka satiksme nekā no otras," teica Zunde.
Iepriekš tilta abos galos satiksmi regulēja parastie luksofori, kas ne reizi vien bojājās un lielākos sastrēgumos satiksmi regulēt nācās arī pašvaldības policijas darbiniekiem. Tagad, kā stāstīja pašvaldības policijas inspektore Ilona Apele, uzlabojums satiksmes plūsmā ir.
"Strādā tieši tā, kā bija iecerēts, sastrēgumi tiks samazināti, tiešām tas darbojas. Piektdienās, svētdienās bija tie lielākie sastrēgumi, jo nāk prāmji iekšā un aiziet prom, tieši tajās dienās ir liela plūsma ar fūrēm, līdz ar to arī veidojas neērtības. Sastrēgumi bija milzīgi, pat ārpus Salacgrīvas vienā un otrā pusē, pat līdz Kuivižiem.
Kā uzlika tos luksoforus, jau pirmajā dienā varēja redzēt, ka mašīnu gandrīz vai nav uz ceļa," teica Apele.
Zunde gan arī vērtēja, ka šie viedie luksofori ir tikai tāds pagaidu risinājums.
"Vasaras mēnešos, kad satiksme ir liela no abām pusēm, protams, ka šie luksofori neatrisinās visas lietas, bet šie luksofori atrisina situāciju, kad sastrēgumi vairāk veidojas no vienas puses," norādīja Zunde.
Tātad satiksmes plūsma, vismaz šobrīd, Salacgrīvā ir uzlabojusies, bet tas nerisina pamatproblēmu – tilta slikto stāvokli, jo teju 65 gadus vecais tilts nopietnu remontu nav piedzīvojis.
"Pirms trīs gadiem tika veikta pilna tilta apsekošana, un šajā atzinumā ir ļoti skaidri norādīts, ka pašreizējais tilts neatbilst nekādiem – ne Latvijas, ne Eiropas – standartiem," atgādināja Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs.
Autoceļš "Via Baltica", uz kura ir Salacas tilts, ir starptautiskas nozīmes maģistrāle, tātad arī satiksmes intensitāte, kā vērtēja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, ir augusi vairākkārt.
"Pēc savas būtības šis tilts ir būvēts citām intensitātēm. Tajā laikā bija dažas kravas mašīnas un kaut kas tamlīdzīgs svara ziņā, bet šobrīd tā satiksme ir arī ar milzīgām vibrācijām, tajā laikā vēl tā nebija.
Tā ka faktiski tas ir ne tikai novecojis fiziski, bet arī jau neatbilst mūsdienu transporta plūsmām," atzīmēja Straubergs.
Lai arī autoceļš "Via Baltica" ir starptautiskas nozīmes un tā ir viena no nozīmīgākajām Eiropas tranzīta šosejām, tomēr ceļa posms, kas iet cauri Salacgrīvai un arī tilts ir pašvaldības īpašums. Taču ne toreizējam Salacgrīvas novadam, ne tagadējam Limbažu novadam nav tādu līdzekļu, lai tiltu pārbūvētu. Pašvaldība vairakkārt ir lūgusi valdību pārņemt tranzītielas posmu, kas iet cauri Salacgrīvai, un tiltu valsts pārziņā, taču tas nav noticis. Taču nav arī gluži tā, ka pašvaldība nemeklētu risinājumus.
"Pašvaldība ir sagatavojusi projektu, kuru iesniedz Satiksmes ministrijā, tas ir projekts pa tiešo Briselei militārās mobilitātes nodrošināšanai. Mēs plānojam saņemt aptuveni pusi no 18 miljoniem, ap Ziemassvētkiem varētu būt atbilde. Ja Ziemassvētkos mums atbilde ir pozitīva, tad tas nozīmē, ka pašvaldība no šī finansējuma būs sagādājusi pusi. Nu tad mēs gaidām arī to, ko ministrs ir izteicies, ka otru pusi varētu segt valsts. Varētu teikt, ka acīmredzot nākamajā gadā uzsāksies jauna tilta būvniecība," teica Limbažu novada domes priekšsēdētājs.
Līdz trešdienai, 20. septembrim, tilta pārbūves projekts ir jāiesniedz militārās mobilitātes projektu konkursā. Ja tajā finansējums netiks gūts, tad bumba, kā sacīja Salacgrīvā, būs valdības laukuma pusē, jo šis tilts ir svarīgs arī valsts drošības jomā.
