Aivaram ar māsu Maiju bija vajadzīgas 13 dienas, lai varētu izpildīt brāļa pēdējo vēlēšanos – atdusēties kopā ar saviem vecākiem. Apbedīšanas atļaujas saņemšanu sarežģīja tas, ka bija nepieciešams veikt virsapbedījumu. Saskaņā ar noteikumiem, lai to darītu, jābūt pagājušiem vismaz 20 gadiem. Lai gan šai gadījumā pagājuši jau 60 gadi, tuvinieku lūgums noraidīts un piedāvāts mirušo kremēt.
"Vajadzēja brāli apbedīt, un atbildīgās personas, kas par to atbild kapu saimniecībā, man aizliedza. Es biju izbrīnīts," stāstīja Aivars.
Ģimenes kapos atdusas Aivara un Maijas vecāki un vecvecāki. Vectēvs apbedīts 1963. gadā, kad brālis un māsa bijuši vēl bērni. Vecmamma vēl agrāk. Viņi nolēmuši, ka brāli varētu glabāt virs senajiem apbedījumiem, taču Jelgavas pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" liegusi ģimenei veikt virsapbedījumu.
Pašvaldībā norāda uz neatbilstību noteikumiem
"Pilsētsaimniecībā" norādīja, ka virsapbedījumu Bērzu kapsētā nevar veikt, jo nav izpildāmi "Jelgavas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi", ka kapa vietas dziļumam jābūt ne seklākam par 0,9 metriem no zemes līmeņa līdz zārka vākam, atkarībā no gruntsūdens līmeņa attiecīgajā kapsētā.
"Viņu arguments bija, ka, iztaustot kapa vietu, uzdūrās tas pīķis kaut kādam vākam. Vecajam apbedījumam, tas vienīgais bija. Aizliedza man veikt apbedījumu šeit, vecajos kapos. Gadi atļāva jau veikt," skaidroja Aivars.
Tikmēr "Pilsētsaimniecības" sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brūvere Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka bija pieaicināti divi kaprači, kuri ar speciāla instrumenta palīdzību apstiprinājuši, ka dziļums līdz pirmā apbedījuma vākam bijis 130 centimetru.
"Līdz ar to, tīri matemātiski rēķinot, jauns zārks ir apmēram 60 centimetrus augsts, un, apbedījot to virs pirmā apbedījuma, zemes slānis virs kapa vietas sanāk 70 centimetru, kas neatbilst mūsu saistošajiem noteikumiem," skaidroja Brūvere.
Uzņēmums "Pilsētsaimniecība" sērojošajai ģimenei piedāvājis piederīgo kremēt un ierādījis vietu kādā citā kapsētā. Mirušā tuvinieki neesot bijuši ar mieru.
Aivars tā vietā piedāvājis vispirms veikt vectēva pārapbedīšanu, lai atbrīvotu vietu brālim un izpildītu viņa pēdējo vēlēšanos. Tikmēr morga darbinieki pauduši neapmierinātību, ka radi tik ilgi nepaņem no morga piederīgā mirstīgās atliekas. Draudējuši pat iesaistīt Valsts policiju.
Pirms pārapbedīšanas kapracis konstatē – traucējumu virsapbedījumam nav
Aivars bijis gatavs, ka kapa vieta būs jārok dziļāka un vectēva mirstīgās atliekas būs jāpārapbedī. Tas nozīmētu vēl vienu zārku un dārgākas izmaksas. Meklējis kapračus Jelgavā, tomēr tie šī darba veikšanai prasījuši milzīgas summas. Līdz atradis speciālistu Rīgā.
"Kad atbrauca tas kapracis no Rīgas, viņš jau bija sagatavojies, ka viņi būs te un gribēs to vietu apskatīt, un redzēt, vai atbilst noteikumiem. Viņš arī bija izdrukājis tos saistošos noteikumus, atzīmējis, ka nekādu traucējumu šeit nav, nekas," stāstīja Aivars. Gala rezultātā vectēva pārapbedīšana pat nav bijusi vajadzīga. To paskaidrojumā apliecinājis arī kapracis:
"Veicot savus darba pienākumus kapsētā (rokot apbedījuma bedri), konstatēju, ka nav un nav bijis nekādu traucējošu priekšmetu – dēļi, kauli, koku saknes vai akmeņi netika konstatēti.
Tāpēc apbedījuma bedri varēja izrakt bez nekādiem šķēršļiem un vajadzīgā dziļumā, atbilstoši Jelgavas valstspilsētas saistošajiem noteikumiem."
"Kaut kas no šī kapa bija aiznests maisā"
Tikmēr "Pilsētsaimniecības" pārstāve Brūvere Latvijas Televīzijai atklāja, ka saņemta informācija, ka "kaut kas no šī kapa bija aiznests maisā": "Bet neviens negāja bāzt degunu un pārliecināties, kas tur iekšā ir.
Pēc tam mums speciālists bija atnācis, un viņš teica, ka tajā kapa vietā bija redzams iepriekšējā zārka nospiedums, tumšāks laukums, es neredzēju. Līdz ar to acīmredzot ir kaut kas izrakts no turienes."
Aivars "4. studijai" norādīja, ka maiss varētu būt bijis vien tādā gadījumā, ja nesti atkritumi – lapas, nokaltušie ziedi. Viņš apvainojumus par vectēva kapa apgānīšanu noliedza.
Vienlaikus Brūvere pauda, ka pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" vien gribējusi rast risinājumu, kas būtu pieņemams abām pusēm, bet Aivars pārmeta iestādes darbiniekiem šķēršļu likšanu. "Tādiem cilvēkiem nav vietas [šādā darbā], viņi spēlējas ar cilvēku likteņiem. Tas neder. Tas nav tā – man tā gribas un viss, tā bija mirušā vēlēšanās. Es neredzu.. To šķēršļu arī nebija," pauda Aivars.
Jelgavas "Pilsētsaimniecība" uzsvēra, ka arī nākotnē nedošot nekādas atlaides virsapbedījumiem, ja netiks ievēroti pilsētas saistošie noteikumi. Tikmēr Aivars un Maija atviegloti uzelpo, jo ir spējuši piepildīt brāļa pēdējo gribu.
