Vienību komandieru sniegtā informācija liecina, ka pirmā iesaukuma dalībnieku motivācija ir ļoti dažāda. Ziediņš sacīja, ka aptuveni 90% brīvprātīgo VAD karavīru ir ļoti augsti motivēti un ieinteresēti. "Viņi saprot, ka ir īstajā vietā," piebilda Ziediņš.
Tāpat ir daļa, kas īsti vēl nesaprot savu attieksmi pret dienestu, bet "diemžēl ir arī tādi, kas šobrīd ir jau vīlušies, bet tas ir minimāls skaits," norādīja Ziediņš.
Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks atzina, ka jaunieši "tiek pētīti". Pēc sarunām ar VAD karavīriem Rostoks noskaidrojis, ka viņu iemesli pieteikties pirmajam brīvprātīgajam iesaukumam dienestā bijuši dažādi. Daļa uzskata, ka labāk atnākt brīvprātīgi un 19 gadu vecumā, nevis vēlāk tikt iesauktiem pēc loterijas principa.
Savukārt citi, piesakoties VAD, mēģina saprast, vai militārā karjera ir domāta viņiem, nevis uzreiz paraksta profesionālā karavīra līgumu uz pieciem gadiem. "Šeit saprot, vai tas ir priekš viņa vai nav," piebilda Rostoks.
Daļai jauniešu ir konkrēts mērķis vēlāk iegūt augstāko izglītību un dienestā iegūto atalgojumu un kompensāciju pēc tā pabeigšanas izmantot kā daļu no studiju maksas.
"Motivācijas ir ļoti dažādas, bet pragmatiskas. Arī patriotisms ir," sacīja Rostoks,
vienlaikus atzīstot, ka ar patriotismu "nav vienkāršas attiecības, īpaši 19 gadus vecumā, kad visa dzīve vēl priekšā, nav bērnu, par kuriem cīnīties. Tā ir vairāk konkrēta motivācija — kas man par to būs."
Rostoks arī uzsvēra, ka, kāpinot iesaucamo karavīru skaitu, VAD kļūs "par milzīgu katlu, kurā jauniešus no dažādiem burbuļiem saliek kopā". Dienestā jauniešiem būs jāsadarbojas ar cilvēkiem, ar kuriem dzīvē, visticamāk, nesatiktos.
Tādēļ valsts aizsardzības dienests, pēc Rostoka domām, palīdzēs Latvijas sabiedrības integrācijai.
"Kopā dienēs latvieši un krievi, varētu būt pozitīvs efekts," viņš paskaidroja.
Turklāt dienestā iemācās strādāt kolektīvā, nevis risināt problēmas individuāli, tādēļ VAD "ir instruments, ar kura palīdzību var panākt, ka armija nav nodalīta no sabiedrības", vērtēja Rostoks.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī tiek izveidots valsts aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem varēja pieteikties līdz šā gada 15. maijam. Pirmajam valsts aizsardzības dienesta iesaukumam brīvprātīgi pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, un dienestu 1. jūlijā sāka 254 jaunieši.
Otrajam iesaukumam, kas sāksies 2024. gada janvārī, vēl var pieteikties līdz piektdienai, 21. jūlijam.
No 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
