Lai gan jau pirms diviem gadiem – uzreiz pēc kara sākuma Ukrainā – pašvaldības ķērās pie darba, lai apzinātu iespējamās patvertnes, vien tagad izstrādātas vadlīnijas, tāpēc ēkas tiks apsekotas vēlreiz. Pēc tam patvertnes, kas atbildīs minimālajām prasībām, tiks apkopotas digitālajā kartē, savukārt pārējiem būs pieejams finansiāls atbalsts pagrabu pielāgošanai. Par atbalsta veidu un finansējuma iespējām gan vēl tiks lemts tuvāko mēnešu laikā.
"Rēzeknes namsaimnieka" nekustāmā īpašuma pārvaldniece Irina Moisejeva un mājas vecākā Ludmila izrāda piecstāvu paneļu mājas pagrabu Dzelzceļnieku ielā Rēzeknē. Tuvākajās dienās namsaimnieks veiks pārbaudi, lai pārliecinātos, ka pagrabi, kāpņu telpas un bēniņi ir brīvi no dažādām mantām, lai tie atbilstu ugunsdrošības prasībām.
"Mēs jau skaidrojam cilvēkiem, ka nedrīkst piekrāmēt, bet ne visi jau paklausa. Visādi gadās. Ir tādi pagrabi, kur vienmēr ir tīrs, kur cilvēki apzināti neko nepiekrāmē un apzināti izved savas vecās mēbeles.
Bet ir tādi, kur piekrāmē un, ja mēs izvedam, tad atnāk un vēl pasaka, ka mēs nozagām."
Kāds cits pagraba ejā atstājis veco veļasmašīnu, televizora kasti un auto riepas. No liekajām mantām koplietošanas telpas tiks atbrīvotas, taču ar to nepietiks, lai pagrabu varētu uzskatīt par patvertni apdraudējuma gadījumā. Pielāgošana prasīs gan laiku, gan naudu.
"Teorētiski aprīkot varētu jebko, galvenais, lai ir finansējums," stāstīja "Rēzeknes namsaimnieka" valdes locekle Juna Kjakšta. "Mūsu minimālās prasības ir ugunsdrošība, bet, ja mēs skatāmies pēc patvertņu noteikumiem, piemēram, gaisa pieplūdes sistēmas, protams, tur nekā tāda nebūs, jo tie pagrabi nekad mūžā tam arī nebija paredzēti. Tās lielās prasības tagad neizpildās."
Marta sākumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Iekšlietu ministrijas uzdevumā izstrādāja vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām, lai pagrabus un citas potenciālās vietas pielāgotu patvertņu vajadzībām.
Iedzīvotāju bažām, ka nāksies nojaukt vai atbrīvot savus pagrabus, neesot pamata, jo patvertnēm tikšot izmantotas tikai pagrabu koplietošanas daļas jeb ejas un brīvie laukumi, stāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
"Nebūs prasības, ka kaut kas ir jājauc nost. Svarīga ir prasība, lai nav plūdu, lai nav applūšanas iespējas, lai nav pelējuma. Lai pagrabs ir brīvs no bīstamām ķīmiskām vielām, lai pagrabs ir brīvs no atkritumiem, būvgružiem, dažādām konstrukcijām. Vai ir dabiskā ventilācija, vai ir apgaismojums. Lai durvis ir izgatavotas no nedegošiem materiāliem," norādīja Nakurts.
Apskatot pagraba logu, kas teorētiski varētu kalpot kā avārijas izeja, Dzelzceļnieku ielas mājas vecākā Ludmila ir skeptiska. "Nevienā pagrabā, nevienā kāpņu telpā nebūs neviena patvertne. Ļoti slikts stāvoklis visiem pagrabiem."
Arī citi pie daudzdzīvokļu mājām satiktie rēzeknieši atzina – pagrabus, kādi tie ir šobrīd, par patvertnēm neizvēlētos.
"Domāju, ka nebūtu labākā vieta, kur paslēpties – zem piecstāvu ēkas pagrabā. Ja nu sabrūk..."
"Grūti teikt. Tie pagrabi tam nebija paredzēti. Ja nu vienīgi uz kādu pusstundu paslēpties, pastāvēt, bet lai tur izvērstos, kā rāda Ukrainā... Diez vai, jo šeit maz vietas – kabīnīte pie kabīnītes un tikai neliela eja pa vidu."
Savu pagrabu piedāvā izrādīt pie blakus mājas satiktā Jevgēnija. Tas ir tīrs un sauss, tomēr ķieģeļu un bloku starpsienas ir saplaisājušas un sašķiebušās. "Drošība pagrabā ir nulle. Tā nevar. Es te neietu, tad jau labāk kaut kur uz lauka."
Arī cita satiktā rēzekniete apstiprināja – viņas daudzdzīvokļu mājas pagrabs nebūtu piemērots patvertnei. "Nekādā gadījumā mūsu māju kā patvertni izmantot nevarētu. Tur ir ļoti netīrs, tur ieplūst visādi netīrumi."
VUGD priekšnieka vietnieks Nakurts apstiprināja – pagrabu pielāgošana neguls tikai uz iedzīvotāju pleciem, jo pēc izstrādātajām vadlīnijām tiks veidoti normatīvie akti, kas jau tālāk kalpos par pamatu ārējā finansējuma piesaistīšanai.
"Ja jūs veicat šo renovāciju, tad būtu nepieciešams ar minimāliem ieguldījumiem aprīkot šo pagrabstāvu patvertnes vajadzībām. Joprojām tiek strādāts darba grupā, lai izvērtētu daudzu nozaru esošos finanšu instrumentus vai normatīvos aktus. Tā varētu būt arī valsts investīciju programma mērķdotācijām pašvaldībām ar kādu konkrētu mērķi," teica VUGD vadītāja vietnieks.
Par konkrētiem atbalsta mehānismiem jāizlemj līdz maijam. Tikmēr pašvaldību būvvaldes sadarbībā ar VUGD līdz šī gada beigām apsekos savā teritorijā esošās iespējamās patvertnes. Rēzeknē tās ir gandrīz 300 ēkas, tostarp 260 daudzdzīvokļu nami, savukārt Daugavpilī – vairāk nekā 700 ēkas no kurām 662 ir daudzdzīvokļu mājas.
"Tās ir vecās bumbu patvertnes, arī pašvaldības īpašumā esošās publiskās ēkas – skolas, dārziņi, muzeji, bibliotēkas. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas šobrīd mums ir plānotas apsekot pēc saraksta 662," norādīja Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Kārlis Rasis.
Pēc VZD datiem kopumā valstī ir apmēram 30 tūkstoši ēku ar pagrabstāviem, kas teorētiski varētu būt patvertnes. Tās, kuras pēc apsekojuma atbildīs minimālajām patvertņu prasībām, tiks apkopotas digitālajā kartē. Tāpat pie katras šādas ēkas būs atpazīšanas zīme, ka pagrabu var izmantot kā patvertni.
