ĪSUMĀ:
- Pašmāju kurjeri sašutuši, ka ārvalstnieki bez valsts valodas zināšanām drīkst strādāt par kurjeriem.
- Valsts valodas centrs: Ēdienu piegādātāji ir pašnodarbinātas personas.
- Piegādes uzņēmumi potenciālajiem kurjeriem valsts valodas zināšanas nemaz nepieprasa.
- "Bolt Food": Valodas zināšanas kurjera darbu neietekmē.
- Aptuveni trešdaļa "Bolt Food" kurjeru ir ārvalstnieki; Valodas centrā pauž, ka viņu ir vairāk.
- Likumdevējs aicinājumus risināt problēmu ar kurjeru valodas zināšanām līdz šim nav saņēmis.
Vietējo ēdienu piegādātāju vārdā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās kāds kurjers, kuram ir apnikusi necieņa pret valsts valodu un valodas lietošanas prasību neievērošana darba tirgū. Kurjers, kurš vēlējās palikt anonīms, jo baidās zaudēt darbu, raidījumam atklāja, ka liela daļa ārvalstu iedzīvotāju, kuri strādā "Bolt Food" un "Wolt" platformās, nemaz nesaprot latviešu valodu.
""Bolt Food" no ofisa puses bija vienu brīdi tā, ka, ja klients sūdzas par to, ka kurjers nepārzina valsts valodu, tad kurjeru varēja nobloķēt. Bet kopš 1. septembra, kad viņiem iekšējās kārtības vadlīnijas mainījās, šis punkts ir svītrots," zināja stāstīt ēdienu piegādātājs. Viņš ir neizpratnē – kāpēc Valsts valodas centrs nesoda latviešu valodā nerunājošos kurjerus un uzņēmumus, kuri viņus nodarbina.
Savukārt Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe norādīja, ka
ēdienu piegādātāji ir pašnodarbinātas personas un viņi paši atbild par savu profesionālo darbību un arī to, vai viņu valsts valodas zināšanas atbilst "normatīvajos aktos noteiktajam apjomam".
"Līdz ar to sanāk tāda situācija, ka, no vienas puses, ir šīs ēdināšanas platformas, kas piedāvā kurjeru pakalpojumus, bet viņas slēdz sadarbības līgumus ar šīm pašnodarbinātajām personām, tādējādi nav neviena, kas uzrauga, vai konkrētais kurjers, kurš aizpilda anketu par sevi un apliecina, ka viņam ir nepieciešamās valsts valodas prasmes, vai tiešām tā ir," atzina Rēķe.
Kurjeram ar klientu nemaz neesot jārunā
Papētot anketas, kuras aizpilda potenciālie darbinieki gan "Wolt", gan "Bolt Food" platformās, "4. studija" neatrada nevienu ailīti, kurā būtu jāapliecina valsts valodas zināšanas.
"Wolt" kurjeriem, aizpildot anketu, tiek jautāts, kādas valodas cilvēks prot. Var atzīmēt arī transportlīdzekli, ar kādu plāno ēdienu piegādāt, bet netiek pat pajautāts, vai personai ir nepieciešamās transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. "Bolt Food" anketā netiek jautātas valsts valodas zināšanas. Galvenais, lai persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un tai būtu derīga ID karte. Kā šie cilvēki vispār var zināt, ka viņiem ir jāsarunājas arī latviski?
"Wolt" vadītājs Baltijā Mantas Lomsarģis skaidroja, ka gan "Wolt" platforma, gan platformas lietotāju jeb klientu apkalpošana ir pieejama latviešu valodā.
""Wolt" platformu esam izstrādājuši tā, lai visa komunikācija, kas saistīta ar pasūtījuma veikšanu un saņemšanu, noritētu ar platformas starpniecību un verbāla saziņa ar kurjerpartneri nebūtu nepieciešama," norādīja Lomsarģis.
"Ikdienā visbiežāk klienti izvēlas bezkontakta preču piegādi – pēc klienta izvēles iepirkuma maisiņš tiek atstāts pie durvīm, klients un kurjers netiekas, un līdz ar to arī mutiska saziņa ar kurjeru praksē nav nepieciešama."
Arī "Bolt Food" uzsvēra, ka kurjeru darbu valodas zināšanas neietekmē, jo galveno uzdevumu veic lietotne, kas ir pieejama dažādās valodās un sniedz visu nepieciešamo informāciju.
"Šāda pieeja nodrošina, ka valodas zināšanas nav šķērslis, ļaujot piedalīties un gūt papildu ienākumus cilvēkiem no dažādām valstīm.
Esam novērojuši, ka mūsu kurjerpartneri bieži vien ir ļoti motivēti integrēties vietējā sabiedrībā un iegūt visas nepieciešamās atļaujas vai licences," norādīja "Bolt Food" administrācija.
Cīņa ar vējdzirnavām
Taču patiesība ir tāda, ka šo ēdiena piegādes kurjeru darbu valstī nekontrolē neviens. VVC apstiprināja, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo iedzīvotāji sūdzoties, ka nav iespējama komunikācija ar ēdienu piegādātājiem, kuri lielākoties ir ārzemnieki un nepārvalda valsts valodu, nenorādot konkrētus, identificējošus datus.
"Piemēram, katrs, saņemot šo pakalpojumu, saņem arī rēķinu, bet neatklāj īsti datus par sevi, jo baidās, ka šie platformu uzturētāji varētu pret viņiem kaut kā vērsties," teica Rēķe.
"Wolt" strādā vismaz 1500 kurjerpartneru, daļa no viņiem – arī "Bolt Food" platformā. Tajā "4. studijai" apgalvoja, ka aptuveni 15–30% kurjerpartneru ir no Ukrainas, Indijas, Uzbekistānas un Pakistānas. Valsts valodas centrā gan norādīja, ka ārvalstu kurjeru procentuāli ir daudz vairāk nekā vietējo. Par valodas nezināšanu personas tīri teorētiski var tikt arī sodītas.
Sods par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir no 35 līdz 700 eiro vai brīdinājums.
"Ņemot vērā to, ka kurjeriem vispār valsts valoda jālieto zemākajā līmenī, tad šis sods ir tīri tuvu minimumam," atzina Rēķe.
Deputāts: Šis jautājums vairāk aktuāls Rīgai
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kā arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) noskaidrots, ka patlaban valstī reģistrēti 3516 saimnieciskās darbības veicēji, kuru uzrādītais pamatdarbs ir "pasta un kurjeru darbības" un kuru pilsonība nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. No šiem 3516 reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem gandrīz puse jeb 1483 savu darbību uzsākuši šogad – 2023. gadā.
Pērn saistībā ar nodarbinātību, mācībām, ģimenes apvienošanu vai pagaidu aizsardzības statusu uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmuši 17 490 cilvēku, šogad desmit mēnešos – 21 995. TOP valsts ir Ukraina, kurai seko Uzbekistāna, Indija, Tadžikistāna.
Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas pārstāvis Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") skaidroja, ka nekādu signālu par rosinātiem grozījumiem likumdošanā šajā sakarā nav: "Vispirms droši vien likumdevējam ir jāiedod visi fakti, kur ir problēma likumdošanā, jo līdz šim, cik es zinu, komisijās nav atnākusi nekāda iniciatīva vai no ministrijām kāds priekšlikums ar grozījumiem likumdošanā, ka būtu kaut kas jāmaina."
Tāpat Viļums pauda, ka šis ir jautājums, kas "vairāk aktuāls Rīgai".
"Es domāju, ka, ja uz priekšu šādu cilvēku būs vairāk, tad droši vien būs jārisina. Pagaidām, cik es saprotu, tā nav tik liela problēma," sacīja deputāts.
