Prezidenta iecere par bargākiem sodiem noziegumos pret valsti ar vienbalsīgu atbalstu sāk virzību Saeimā

"Lai pastiprinātu kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu", Saeima ceturtdien, 19. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Lai bargāki sodi stātos spēkā, Saeimā grozījumi jāskata vēl divos lasījumos.

Pirmajā lasījumā Saeima grozījumus Krimināllikumā atbalstīja vienbalsīgi.

Arī šajās lietās no prokuratūras būtu nepieciešama aktīvāka komunikācija gan ar likumdevējiem, gan izpildvaru, gan sabiedrību, ceturtdien tiekoties ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, uzsvēris Valsts prezidents. Un, kā var nojaust no ģenerālprokurora teiktā, bijusi arī kritika par to, ka, skatot lietas, netiek ņemts vērā apkārt notiekošā konteksts. 

"Mēs cenšamies un daramies un vispārīgi varu pateikt, ka gan prokurors, gan tiesas, darbojas likuma ietvarā. Es uzskatu, ka prezidents tomēr nav apmierināts un uzskata, ka jābūt daudz stingrākai pozīcijai no prokuroru puses. Es piekrītu viedoklim, ka prokuroriem un tiesnešiem ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība visiem apstākļiem, kas ir jānoskaidro lietā, tai skaitā, kas notiek sabiedrībā.

Nevar būt, ka līdzīgās lietās, kas notika 5 gadus atpakaļ un šodien, nevar būt tāda pat attieksme, jo šodien ir pavisam cita sabiedrība, attieksme un mēs zinām, kas pasaulē notiek," atzina Stukāns.

Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem plānots palielināt minimālos sodus, izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvos sodus un palielināt maksimālo brīvības atņemšanas sodu. 

Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, norādīja Saeimas preses dienestā. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, atzīmējuši likumprojekta autori. 

Plānots, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret valsts neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību vai valsts iekārtu. Plānots, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. 

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā varēs piemērot brīvības atņemšanu no gada līdz desmit gadiem (šobrīd līdz pieciem gadiem), ar mantas konfiskāciju vai bez tās un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu plānots vairs nepiemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. 

Tāpat ar likumprojektu plānots pastiprināt atbildību par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju. 

Krimināllikumu plānots papildināt arī ar jaunu pantu, paredzot atbildību par individuālas vai kolektīvas apmācības organizēšanu nolūkā attīstīt kaujas spējas un prasmes vai dalību šādās apmācībās, ja tās netiek organizētas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildei. 

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīz pēc stāšanas amatā šī gada jūlijā intervijā LTV pauda neizpratni par 15 500 eiro naudas soda piemērošanu Kremļa propagandistam Maratam Kasemam par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, kā arī par nosacīto sodu par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu, kaut likums paredz arī bargākus sodus.

Rinkēvičs kritizēja prokuratūru, kas "kusli skaidro savus lēmumus" – nepietiek tikai ar likuma pantu uzskaitījumu.  

Pēc tikšanās ar prezidentu sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās solīja vērtēt Tieslietu padome.

Septembra izskaņā Rinkēvičs Saeimai nosūtīja savu pirmo likumdošanas iniciatīvu, kas paredz ar grozījumiem Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti noteikt bargākus sodus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti