Panorāma

ASV tanki "Abrams" drīz ieradīsies Ukrainā

Panorāma

Panorāma

Mediķu arodbiedrība izveido streika komiteju

Mediķu arodbiedrība soli tuvāk protesta akcijām – izveido streika komiteju

Mediķu arodbiedrība izveidojusi streika komiteju, lai lemtu par tālāku protesta akciju rīkošanu. Lēmums pieņemts, reaģējot uz Veselības ministrijas noraidošo attieksmi palielināt algas ārstiem un citiem medicīnas nozarē nodarbinātajiem, kā arī reaģējot uz valdības deklarāciju, kas neparedz būtisku finansējuma pieaugumu veselības nozarei.

ĪSUMĀ:

  • Mediķu arodbiedrība izveido streika komiteju, lai lemtu par protesta akcijām.
  • Arodbiedrība prasa no 1. septembra celt mediķu algas par 4,5% ārstiem un par 70 eiro citiem medicīnas iestāžu darbiniekiem.
  • Pēc arodbiedrības aprēķiniem šim nolūkam nepieciešami 7,7 miljoni eiro.
  • Vēl viens no streika komitejas izveides iemesliem bažas par finansējumu nozarei nākamgad. 
  • Veselības ministrs plāno ar arodbiedrību apspriest cilvēkresursu un naudas trūkumu medicīnā.
  • Pēc mēneša arodbiedrības ārkārtas sēdē pēc streika komitejas un ministra uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.     

Vai gaidāms mediķu streiks, gājiens vai pikets – pagaidām vēl nav zināms, jo arodbiedrības rīcības plāns vēl jāsaskaņo ar pārējo biedru viedokli.

Taču streika komiteju Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 19. septembrī, padomes sēdē apstiprināja.

Arodbiedrība norāda, ka nozares ministrija nav izpildījusi arodbiedrības prasību – sākot no septembra par 4,5% paaugstināt algas ārstiem, bet medicīnas iestādēs strādājošiem cilvēkiem, kas nav ārstniecības personas, algu paaugstināt par 70 eiro.

Pēc arodbiedrības aprēķiniem šim nolūkam nepieciešami 7,7 miljoni eiro.

"Ministrijas nostāja bija klaji noraidoša, kas ir neizprotami un mūsu ieskatā neprofesionāli un bezatbildīgi. Un tāpēc arī, protams, mēs šodien lēmām par tālākajām darbībām," sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Vēl viens no streika komitejas izveides iemesliem ir bažas par finansējuma apjomu nākamā gada valsts budžetā.

Arodbiedrība spriež, ka ieraksts valdības deklarācijā, paredzot finansējumu esošajā līmenī, liek domāt par bada maizi veselības aprūpei.

"Mēs skatāmies drusciņ tālāk, mēs arī skatāmies uz pakalpojumu pieejamību, jo cilvēkresursus, kas sniedz pakalpojumu, ir svarīgi piesaistīt – mēs varam, protams, ar atalgojumu. Tātad arī jāskatās uz atalgojumu," pauda LVSADA streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), kurš jaunajā amatā vada pirmās dienas, norādīja, ka tuvāko dienu laikā plāno tikties ar arodbiedrības pārstāvjiem, lai apspriestu gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu trūkumu medicīnā.

"Mēs varam pieprasīt 400 miljonu nākamajā gadā, bet realitātē [saņemt] 400 miljonus, visticamāk, nevarētu, zinot, ka ekonomikas izaugsme valstī šogad diemžēl ir tuvu nullei," atzina ministrs. "Bet mums ir jādara viss, lai mēs dabūtu gan atbalstu algām, gan medikamentiem. Gan ārēji, gan arī, lai vienkārši pamatfunkcijas sistēmā turpinātu strādāt."

Plānots, ka pēc mēneša notiks arodbiedrības ārkārtas sēde, kurā pēc streika komitejas un veselības ministra uzklausīšanas padome lems par tālāko rīcību.  

KONTEKSTS:

Veselības ministrija vēl iepriekšējās, aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības laikā, augusta nogalē, nav apstiprinājusi vienošanos par papildu līdzekļu novirzīšanu mediķu algām, norādot, ka augusta vidū izvirzītās prasības nav iespējams izpildīt tik īsā laikā.

LVSADA uzskata, ka prasība no 1. septembra mediķiem celt algas par 4,5%, bet ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kas nav ārstniecības personas, par 70 eiro, ir taisnīga un samērīga, jo vienošanās, kas panākta šī gada 7. marta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē, paredz – ja nozarei piešķir papildus finansējumu, tad viena no šīs naudas izlietošanas prioritātēm būs valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem.

Un valdībai, pārskatot citu ministriju budžetus, izdevies rast veselības aprūpei trūkstošos 140 miljonus eiro, no kuriem nozarei šobrīd reāli piešķirti ir tikai 57 miljoni eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti