Tieši pēc Valsts prezidenta aicinājuma Sanita Upleja-Jegermane, kura ir viena no trim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, piekrita palikt amatā līdz pilnvaru termiņa beigām. "Pirmkārt vēlreiz paldies par to, ka turpināsiet darbu," tā, tiekoties ar Upleju-Jegermani, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
SEPLP locekles atlūguma skaidrojumā minētie iemesli tagad kļūs par sarunu tematu Valsts prezidenta rīkotā diskusijā aprīļa sākumā, lai spriestu gan par sabiedrisko mediju apvienošanu, sabiedrisko mediju pārvaldības modeli un redakcionālo neatkarību, gan arī par sabiedrisko mediju pāreju uz saturu valsts valodā, sākot no 2026. gada 1. janvāra.
Tajā uz sarunu aicināti Saeimas frakciju un Kultūras ministrijas pārstāvji, SEPLP locekļi, mediju ombuds, sabiedrisko mediju vadība, satura redaktori un vadītāji, žurnālistu organizāciju pārstāvji un mediju eksperti.
"Es domāju, ka šī procesa rezultātā tas lielākais gandarījums ir par to, ka šis jautājums ir tiešām pacelts ļoti augstu sabiedrības dienaskārtībā. Mēs beidzot apsēdīsimies plašākā lokā, izrunāsim un zināsim, kas notiek tālāk, jo tas, kas līdz šim bija, ir dažādi viedokļi, ir dažādi termiņi, tāda neskaidrība cilvēkiem," sacīja Upleja-Jegermane.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis atzina, ka kolēģes atlūgums ir atstājis ietekmi uz iestādes darbu, taču padome iesākto turpināšot. Siksnis uzsvēra, ka lielākajā daļā jautājumu starp padomes locekļiem neesot bijis domstarpību.
SEPLP visi esot bijuši arī vienisprātis par to, ka ir jāatsakās no kādām programmām krievu valodā. Domstarpības bijušas par laiku, kad tam būtu jānotiek. Saskaņā ar Nacionālās drošības plānu saturs krievu valodā sabiedriskajos medijos netiks finansēts jau no 2026. gada.
"Domāju, ka padomes locekļu vidū nav arī domstarpību par to, ka 2026. gads patiesībā parādījās nekorekti. Tas bija būtībā politisks lēmums, ko toreizējais ministrs virzīja, nekādi nesaskaņojot vai pat neinformējot mūs, pašus medijus. Nu, tas tad ir tas, ar ko mums tagad ir jātiek galā," sacīja Siksnis.
Valsts prezidenta izplatītajā paziņojumā atkārtoti minēts, ka jāturpina darbs pie jau nolemtā – gan sabiedrisko mediju apvienošanas, gan pilnīgas sabiedrisko mediju pārejas uz saturu latviešu valodā ar 2026. gadu.
Sabiedrisko mediju vadība tikmēr cer uz skaidrības ieviešanu.
"Skaidrības šobrīd nav. Ir koncepcija, kura nosaka aizliegumu veidot saturu ar 2026. gada 1. janvāri krievu valodā. Vienlaikus mūsu likums, kas ir speciālais likums attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, paredz satura veidošana mazākumtautību valodās bez jebkādiem ierobežojumiem," sacīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Arī Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs Ivars Priede norādīja uz pretrunām, jo likums pašlaik liek uzrunāt visas sabiedrības grupas. "Protams, arī rīcības plānam jābūt, cik ātri. Nu, ja tas ir kā ar nazi, tad ar nazi. Droši vien tad ir jānonāk pie kaut kādiem jau praktiskas dabas risinājumiem," sacīja Priede.
Tāpat abu sabiedrisko mediju valdes priekšsēdētāji uzsvēra, ka sabiedrisko mediju saturu krievu valodā plaši izmanto ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārpus Latvijas robežām, interneta vidē sasniedzot ievērojamu auditoriju. Un, piemēram, radio valdes priekšsēdētāja uzskata, ka kara apstākļos satura veidošanai krievu valodā būtu jāsaglabājas.
