Pagājušonedēļ liela uzmanība tika pievērsta dzimstības jautājumiem. Vairāki NA politiķi medijos aicināja valsti beidzot izstrādāt dzimstības stratēģiju. Par to sprieda arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Komisijas priekšsēdētājs NA deputāts Mitrevics pauda, ka dzimstības stratēģija jānosaka par Latvijas pirmo prioritāti. Dienu iepriekš viņš telekanāla "Riga TV24" raidījumā "Preses klubs" Latviju salīdzināja ar Igauniju.
"Dzimstībā neko neizdarīsim un neko nesasniegsim, ja mēs nesāksim to darīt. Tā prognoze, ka 2050. gadā Latvijā dzīvos 1,4 miljoni iedzīvotāju – ir mīnus 500 tūkstoši, pretēji prognozei, ko es skatījos igauņiem, ir 1,3 divdesmitajā gadā un 1,3 miljoni piecdesmitajā gadā. Atkal tāda balta skaudība – igauņu 50. gadā tātad būs tikpat, cik viņi ir; Latvijā mēs būsim par 500 tūkstošiem mazāk," pauda NA deputāts.
Mitrevicam ir taisnība par Latviju. Eurostat un ANO paredz, ka 2050. gadā Latvijā būs ievērojami mazāk cilvēku nekā tagad.
Kritums varētu būt par 20 vai pat 30 procentiem. Taču – vai tiešām Igaunijā iedzīvotāju skaits nesamazināsies? Telefoniski "Re:Check" lūdza Mitrevicam informācijas avotu: "Tas ir "Statista". Tā ir ASV statistikas organizācija PRB."
Vēlāk Mitrevics atsūtīja platformas "Statista" grafiku, kurā attēloti PRB aizpērnā gada dati. Skaitļi tajā noapaļoti un tikai izskatās, ka Igaunijā izmaiņu nebūs.
Taču jaunākās PRB aplēses ir mazāk optimiskiskas – Igaunijā līdz 2050. gadam cilvēku skaits sarukšot par septiņiem procentiem.
Līdzīgi paredz arī pašas Igaunijas Statistikas birojs. Savukārt "Eurostat" un ANO prognozē, ka kritums būs attiecīgi 13 un 11% procenti.
Tātad nav gluži tā, ka 2050. gadā Igaunijas iedzīvotāju skaitu prognozē tādu pašu kā tagad. Vai tas, ka Igaunijai prognozes ir labākas, saistīts ar lielāku dzimstību?
Pēdējos 20 gados Igaunijā vidēji vienai sievietei mūža laikā dzimušo bērnu skaits bijis tikai nedaudz augstāks kā Latvijā. Jaunākie pieejamie dati rāda – abās valstīs tie ir mazāk nekā 1,5 bērni uz sievieti. Tas ir līdzīgi kā vidēji Eiropas Savienībā un stipri par maz paaudžu nomaiņai.
Labāka nākotnes prognoze Igaunijai, visticamāk, saistīta ar vairākiem demogrāfijas rādītājiem. Piemēram, Igaunijā ir labvēlīgāka vecumstruktūra, zemāka mirstība un jau vairākus gadus pozitīvs migrācijas saldo. Proti, vairāk cilvēku valstī iebrauc, nekā no tās aizbrauc.
