Sprūds sola nākamnedēļ paziņot lēmumu par kājnieku mīnu izmantošanu, pārējās Baltijas valstis skeptiskas

Latvijā pēdējā laikā aktualizēts jautājums par kājnieku mīnām un Otavas konvenciju, kas nosaka aizliegumu tās izmantot. Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") vēsta, ka nākamnedēļ tiks paziņots, kāda ir Latvijas militāro struktūru nostāja šajā jautājumā.

"Mēs esam finiša taisnē, lai pateiktu, kāda ir mūsu pozīcija. To paziņos pirmdien. Mazliet jāuzgaida," piektdien pēc Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās pavēstīja Sprūds.

Otavas konvencija paredz, ka tās dalībvalstis apņemas nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas, kā arī iznīcināt to rīcībā esošos kājnieku mīnu krājumus. Tā arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt trešajām valstīm veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā.

Konvencijas mērķis ir mazināt kājnieku mīnu radītos upurus un ciešanas.

Visbiežāk no kājnieku mīnām cieš nevis militārpersonas, kuras piedalās militārajos konfliktos, bet tieši civiliedzīvotāji.

Nesprāgušās kājnieku mīnas un to radītie materiālie zaudējumi, kā arī civiliedzīvotāju upuri vairākos pasaules reģionos ir viens no šķēršļiem, kas apgrūtina šo reģionu attīstību pēckara periodā.

Taču saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā un draudiem Baltijas valstīm izskanējuši aicinājumi izstāties no Otavas konvencijas, lai Latvijas armija nepieciešamības gadījumā varētu izmantot kājnieku mīnas.

Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube izteicies, ka atbalstītu šādu soli.

Viņš skaidroja, ka mīnas ir ļoti efektīvs ierocis, kas samazina pretinieka pārvietošanās ātrumu.

Lietuvā un Igaunijā pašlaik tik intensīvas diskusijas par šo jautājumu nav vērojamas.

"Mēs esam sākuši sarunas par konvenciju, kas skar kasešu munīciju, bet neesam sākuši runāt par Otavas konvenciju vai izstāšanos no tās," stāsta Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

"Kājinieku mīnas nav maģisks rīks, kas palīdz izvairīties no kara," norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

"Mums jāpatur prātā, ka mūsu valstīs nav tādas robežas kā Krievijai. Tas nozīmē, ka miera laikā mēs negribam nonākt situācijā, ka mums ir mīnas savos mežos.

Cilvēkiem dodoties mežā – sēņu vietā viņi atrastu mīnas. Mūsu pozīcija jau ilgu laiku ir, ka mums ir daudz alternatīvu."

Igaunijas aizsardzības ministrs argumentē, ka mūsdienās šīm mīnām ir daudz alternatīvu. Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsver, ka savstarpēji tiek domāts par daudz un dažādiem plāniem, kā aizsargāt sevi un kaimiņus. Un lielākā plānu daļa netiek publiski izpausta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti