Panorāma

Baltijas valstis veidos kopēju aizsardzības līniju

Panorāma

Ukraina uzbrūk naftas objektiem Krievijā

Engurē protestē pret vidusskolas slēgšanu

Engurē ceļ barikādes vidusskolas aizstāvībai

Daudzviet Latvijā šajās dienās notiek 1991. gada barikāžu atceres pasākumi, piektdien, 19. janvārī, tāds bija arī pie Engures vidusskolas Tukuma novadā. Taču, pieminot barikādes, kurās piedalījušies arī šīs skolas pedagogi, engurnieki šodien nostājās paši aiz savām barikādēm, kas bija izveidotas no ārā iznestiem skolas soliem un sakrustotiem baļķiem. Novada domei februārī jālemj, vai nākamajā mācību gadā Engurē vēl būs vidusskola.

Engurē iebilst pret vidusskolas slēgšanu
00:00 / 04:24
Lejuplādēt

Šī vieta nav pamests nostūris Kurzemes kartē, iebraucot pagasta centrā, pamanāma gan rosīgā ceptuve "Kukul", kas izveidota pirms trim gadiem, gan jaunais "Mazjūras alus brūzis", gan apkārtnes lielākais darba devējs – zivju fabrika "Unda". Braši kūp arī ar malku sildāmās Engures vidusskolas katlumājas skurstenis.

1991. gada barikāžu piemiņas pasākumā garajā starpbrīdī arī tepat laukumā sakurts simbolisks piemiņas ugunskurs. Direktora vietnieks, datorikas skolotājs Kaspars Kārkliņš savu uzrunu sāka ar stāstu, ka pirms 33 gadiem viņu vecāki no Rīgas atsūtīja uz Enguri, lai paši varētu piedalīties barikādēs, un tā viņš šeit palika, kļuva par Engures patriotu. Divi viņa bērni ir beiguši šo skolu, viens vēl mācās. Bet neesot zināms, vai jaunākajam tā vietā nebūs jādodas skoloties uz Tukumu, jo vecākās klases no nākamā gada varētu slēgt.

"Ir drusku skumji skatīties, ka mums ir nosacīti atkal jānāk uz barikādēm, lai pastāvētu par savām tiesībām izvēlēties, kur mūsu bērni mācīsies, izvēlēties, vai viņi sportos, muzicēs, vai tā vietā sēdēs autobusā. Par tiesībām skaļi pateikt ministrijai: mēs neesam tikai skaitļi ekseļa tabulās. Mēs neesam ēkas. Mēs esam cilvēki katrs ar savām nākotnes cerībām.

Kā jau to pierāda piemēri visā Latvijā, katra skola, ko sāk reorganizēt, pamazām sāk beigties," pauda Kārkliņš.

Talsu novada domes deputāti 18. janvārī lēmuši, ka nākamajā mācību gadā vairs nebūs skolas Kolkā, un arī Mērsragā skola tiks reorganizēta. Tuvākās divas vidusskolas ir Tukumā. Vienā no tām ir atlase, visi netiks, bet otra jau tagad esot pārpildīta.

Demogrāfiskās situācijas dēļ sarūkot audzēkņu skaitam mazajās lauku skolās, tiek pārmesta nespēja nodrošināt izglītības kvalitāti. 1979. gadā atvērtajā, svaigi renovētajā Engures vidusskolā mācās 218 skolēnu, no tiem vidusskolas posmā – tikai 28, bet sliktā izglītības kvalitāte gan nav Engures stāsts, intervijā Latvijas Radio norādīja skolotājs Kārkliņš.

"Kvalitāte mums ir laba. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem esam otrajā vietā novadā aiz Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas," viņš akcentēja.

Pavisam negaidītas vietējiem un blakus ciemu iedzīvotājiem ir pirms divām nedēļām saņemtās Izglītības ministrijas norādes, ka Engures vidusskolas beidzēju labie rādītāji valsts eksāmenos neko vairs nenozīmē. Skolas turpmākās pastāvēšanas vienīgais kritērijs ir tikai un vienīgi skolēnu skaits. Ar pašreizējiem 28 vidusskolēniem nepietiek. Savukārt bērnudārzā jau ir 100 audzēkņi un būs vēl.

Kārkliņš vērsa uzmanību, ka Engurē tieši šobrīd ir vērojama neliela atmoda: pēc kopējā iedzīvotāju skaita Engures pagasta iedzīvotāju skaits pieaug. Ja no 2009. gada iedzīvotāju skaits saruka, tad kopš 2018. gada tas atkal pieaudzis, sasniedzot vairāk nekā 2500. Engurē ir bērnudārzs un mākslas skola.

Ceļā uz Tukuma 2. vidusskolu būtu jāpieveic 24 kilometri, taču uz Enguri mācīties brauc arī bērni no Bērzciema, kam ceļā uz Tukumu būs jāpavada stunda katrā virzienā.

Arī Tukuma novada deputāts Oskars Kambala, kurš pats dzīvo Engures pagastā, atzina, ka vidusskolas klašu likvidēšana būtu sāpīgs lēmums, jo iepriekš deputātiem bija teikts, ka šis izglītības līmenis paliks tur, kur mācībām ir pienācīga kvalitāte, kā tas ir Engurē.

"Mums viens izglītojamais vidusskolas posmā izmaksā ap 5000 eiro. Parēķinām – ja mācās 30 skolēnu, tad tie ir aptuveni 150 tūkstoši katru gadu [no pašvaldības budžeta], ja nepiekrītam, ka slēdzam šo posmu," skaidroja Kambala.

Pie jau tā vairāk nekā 40% procentiem visa pašvaldības budžeta, kas atvēlēts izglītībai, šī summa nav reāla. Iedzīvotāji grib valsts atbalstu. Pašvaldības budžetā šādas naudas neesot. 

Kambala uzskata, ka deputāti šajā gadījumā ir pamesti zem riteņiem un Engurei būtu vajadzējis dot vismaz trīs gadu pārejas laiku.

Engures vidusskolas direktore Ilze Kalnozola aicināja: "Es lūgtu pārdomāt ar šo steidzamību, jo nolikvidēt ir ļoti viegli." 

Barikāžu pasākumā uzstājās arī skolas absolvente, kura nākamajā mācību gadā paredz atgriezties šeit kā skolotāja un cer vēlāk šeit redzēt mācāmies savus divus bērnus. No Tukuma novada domes Izglītības pārvaldes neviens no uzaicinātajiem neatbrauca.

Lēmums būs jāpieņem pašvaldības deputātiem, bet viņi vispirms gaida noteikumus, nevis tikai IZM vadlīnijas. Tukuma novada dome gala vārdu par Engures un Jaunpils skolu nākotni teiks martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti