Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība) savā pirmajā ārzemju vizītē Igaunijā izteicās, ka igauņu valoda varētu būt otrā svešvaloda Latvijas pierobežas skolās. Valkā šobrīd kā otrā svešvaloda tiek piedāvātas krievu un vācu.
Vairāki Latvijas Televīzijas uzrunātie bērni Valkas skolā atzina, ka labprāt gribētu mācīties igauņu valodu.
"Ja tu kādreiz aizej uz Igauniju un gribi kaut ko nopirkt, tad tu nesaproti igauņu valodu. Un, ja tu saprastu, tu varētu izlasīt, cik maksā un tu varētu paprasīt cilvēkam kaut ko," sacīja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas audzēkne Baiba.
"Tāpēc, ka mana mamma strādā Igaunijā, un tāpēc, ka es gribu iemācīties daudz valodu," sacīja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas audzēkne Sofija.
"Mums skolā ļoti aktīvi darbojas vecāku padome, un ir bijuši vairāki gadījumi, kad vecāki ir vēlējušies, bet diemžēl viņiem jāatsaka, jo nespējam to nodrošināt," sacīja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.
Jau iepriekš Valkā bijuši mēģinājumi ieviest igauņu valodu skolās, bet galvenās problēmas bija pedagogu trūkums un atalgojums. "Sapņot par to, ka šeit no Igaunijas nāks skolotāji …nē. Viņiem ir citas algas, un viņi nezina latviešu valodu," norādīja Kreicberga.
Arī Igaunijas pusē Valgas ģimnāzijas skolotāja Annika Sārmana piekrita latviešu kolēģu apgalvojumiem. Igaunijā vidējā skolotāja alga ir aptuveni 1700 eiro un, lai skolotāji nāktu uz Latvijas skolām, atalgojumam, visticamāk, vajadzētu būt vēl lielākam.
"Igaunijā uzsākta programma, lai novirzītu skolotājus uz Igaunijas reģionu, kur ir daudz krievvalodīgo un ir grūti atrast skolotājus, kuri mācītu igauņu valodu. Valdība centās pierunāt skolotājus doties uz turieni, pat piesolot lielāku atalgojumu. Neatceros precīzi, cik, bet aptuveni uz pusi vairāk nekā citu Igaunijas reģionu skolotājiem," pastāstīja Sārmana.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) par igauņu vai arī lietuviešu valodas ieviešanu pierobežās izteicās atbalstoši, jo tas varētu būt labs risinājums darba tirgū. Tomēr par konkrētu finansējumu gan esot pāragri runāt.
"Tas, ko es gribētu izcelt, domājot par skolotāju trūkumu, domājot par otro svešvalodu – mēs pašlaik ļoti intensīvi meklējam ceļus, kā to īstenot," sacīja IZM vecākais konsultants Edgars Plētiens.
Tiesa, izglītības nozarē izskan arī norāde, ka igauņu un lietuviešu valodas ir mazās valodas, kuru pielietojamība ir lokāla.
"Mums, uz robežas dzīvojot, liekas, – kā igauņu valodu var nezināt, bet pieredze rāda, ka jauktajās ģimenēs runāšanas aiziet dabiskāk, bet pārējie ikdienā iztiek bez tās," pastāstīja Valkas novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks.
Lai ieviestu kā otro svešvalodu lietuviešu vai igauņu valodu pierobežā, pēc ministrijas domām, ir vairāk jāsadarbojas valsts iestādēm un pašvaldībām.
