Kā jau citus gadus, arī šogad valsts piešķir dotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām. No 60 miljoniem eiro piekto daļu jeb 12 miljonus saņēmusi galvaspilsēta, tā procentuāli ir lielākā daļa. Pie šīs summas klāt nāk vēl pāris miljonu eiro, kas nebija izmantoti pērn.
Kopā Rīgā šogad ir pieejami 14,5 miljoni eiro. Par tiem paredzēts, piemēram, pārbūvēt Jūrmalas gatves un Kurzemes prospekta krustojumu ar Zolitūdes ielu, tad Skanstē, Grostonas ielā, atjaunot segumu un ierīkot velojoslu Dzirnavu ielā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Šajā posmā paredzēts arī labiekārtot krustojumus. Par 3,5 miljoniem eiro Rīgas dome taisās uzstādīt ceļas zīmes, ierīkot ceļa ātrumvaļņus jeb tā sauktos gulošos policistus, kas paaugstina drošību.
Savukārt ap 3 miljoniem eiro paredzēts veltīt projektēšanai, ko pašvaldība grasās īstenot nākamajos gados. Kādiem projektiem naudu veltīs, stāstīja Ārtelpas un mobilitātes departamenta Finanšu nodaļas vadītāja vietnieks Andris Korlašs: "Ganību dambja, Tvaika ielas un Duntes ielas krustojuma pārbūves darbu projektēšana. Tad mums ir paredzēts projekts Vecmīlgrāvī – Laivinieku iela posmā no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam. Centrā – Klusās ielas pārbūves projektēšana, vesela virkne gājēju un velosipēdistu infrastruktūras objektu projektēšana, kas savieno Rīgas centru ar Rīgas apkaimēm."
Pērn kopā ar pašvaldības pārpalikumu Rīgai bija pieejami par 400 000 eiro mazāk nekā šogad. Korlašs skaidroja, ka valsts dotācija ar katru gadu palielinās un arī pašvaldībai paliek pāri kāda daļa. Salīdzinājumā ar 2022. gada pārpalikumu pagājušā gada pārpalikums ir lielāks, skaidroja Korlašs, norādot, ka projektēšanas līgumu termiņi iestiepjas no viena gada nākamajā gadā. Darbi turpinās, bet samaksa pārceļas nākamajā gadā.
Vai par valsts dotāciju varēs labot Rīgas bedrainos un izdangātos ceļus? Nē. Kāpēc – skaidroja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja vietnieks Miroslavs Kodis ("Jaunā Vienotība"): "Bedrēm ir atsevišķas programmas no Rīgas budžeta, bet šeit [runa ir vairāk par] satiksmes uzlabošanu, piemēram, ar luksoforiem vai apgaismojumu, vai zīmēm. Tā ir mērķdotāciju jēga."
"Savukārt Korlašs sacīja: "Bedru labošana ir ļoti liela mēroga un lielu finansējumu ietilpīgi darbi, kurus nevar ar šiem līdzekļiem īsti īstenot. Tāpēc pašvaldība ir atradusi citus finansējuma avotus, un kopējais seguma atjaunošanas darbu finansējums šajā gadā ir aptuveni 35 miljoni eiro, kas tiek finansēti no citiem finansējuma avotiem."
Komitejā pieņemtais ir gala lēmums, tālāk par naudas izlietojumu atbildīgs ir Finanšu departaments.
