Patlaban nacionālais regulējums neparedz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārzemniekus.
Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi. Ukrainas bruņotajos spēkos var iestāties ārzemnieks vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja viņš iepriekš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atzīts par derīgu militārajam dienestam un ir izturējis profesionāli-psiholoģisko atlasi, viņam ir atbilstoša fiziskā sagatavotība, kas ļauj veikt kaujas uzdevumus un ir tiesīgs likumīgi ieceļot Ukrainas teritorijā.
Iepriekšējā militārā vai kaujas pieredze tiktu atzīta par priekšrocību, bet netiek atzīta par obligātu prasību dienesta uzsākšanai Ukrainas bruņotajos spēkos.
Ņemot vērā minēto, grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Grozījumi paredz, ka ārzemnieku pieņems dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām, nav bijis PSRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.
Tāpat dienestā varēs pieņemt ārzemnieku, kurš nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta un likumīgi uzturas Latvijas Republikā, paredz grozījumi.
Ārzemniekam būtu jāprot valsts valoda vai vismaz angļu vai franču valoda. Valodas prasmi pārbaudīs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
Ārzemnieka militārā dienesta līgumu varētu slēgt uz aizsardzības ministra noteikto laiku, kas nepārsniedz kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.
Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam varēs noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem, paredz grozījumi.
Iecerēts, ka dienesta izpildes laikā ārzemnieks pildīs aktīvo dienestu un viņam būs karavīra statuss. Tas nozīmē, ka viņš saņemtu karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemot tiesības uz izdienas pensiju.
Ārzemniekam varēs piešķirt dienesta pakāpes, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, paredz grozījumi.
Līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja, piemēram, karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ vai karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta, paredz grozījumi.
Patlaban likumprojekts iesniegts publiskais apspriešanai. Vispirms tas būs jāatbalsta valdībai un pēc tam jāpieņem Saeimai.
