Tieslietu padomē aģentūru informēja, ka šodien padomes darba grupa tiesu darba organizācijas izvērtēšanai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, sniedza ziņojumu, kurā analizēta tiesu darba un starpinstitucionālās sadarbības prakse. Darba grupa konstatējusi galvenos cēloņus, kas kavējot tiesu efektīvu darbību šajās lietās.
Pēc Strupiša vārdiem, galvenais trūkums esot "pilnas informācijas nepieejamība tiesnešiem", kuriem šīs lietas jāskata. Tā esot valsts kopīga problēma, un tiesu vara kā daļa no valsts varas uzņemas līdzatbildību par notikušo. Valsts pienākums bija izdarīt visu un aizsargāt personu, kura bija reāli cietusi no vardarbības un lūgusi valsts palīdzību, bet nebija valstiski izveidoti funkcionējoši mehānismi, kā to efektīvi izdarīt, uzskata Strupišs.
Tieslietu padomes darba grupā esot atrasti vairāki risinājumi, kā rīkoties, lai situācija nenonāktu līdz tādai eskalācijai, kas beidzas ar traģiskām sekām. Strupiša skatījumā, vienu būtisku šķērsli personu aizsardzībai likumdevējs jau ir noņēmis, palielinot sodu par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu no īstermiņa apcietinājuma uz trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu. Līdzšinējais likuma ierobežojums esot bijis "viens no galvenajiem šķēršļiem sociāli bīstamas personas ilgtermiņa izolācijai", lai šajā laikā ar viņu darbotos psihologi.
Darba grupa analizēja tiesu sistēmas darba organizācijas praksi un starpinstitucionālās sadarbības nepilnības lietās, kas saistītas ar personas aizsardzību pret vardarbību ģimenē un draudiem cilvēka dzīvībai vai veselībai. Vienlaikus darba grupas uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus, lai efektīvi nodrošinātu aizskarto personu tiesības uz aizsardzību minētajās lietās, kā arī pilnveidotu tiesu komunikāciju krīzes situācijās.
Ziņojumā secināts, ka esot nepietiekama informācijas aprite gan starp procesā tieši iesaistītajām valsts institūcijām, gan pašās institūcijās. Tas ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu un kvalitāti. Izmeklēšanas, apsūdzības un tiesvedības procesu sadrumstalotība novedot pie tā, ka tiesnesim neesot "pārredzama procesu kopaina". Tāpat tiesnešiem neesot pietiekamas informācijas par citām izskatītajām lietām un citu institūciju ziņojumiem. Netiek veikta potenciāli bīstamās personas psiholoģiskā profilēšana, lai noteiktu konkrētai personai piemērotāko soda veidu un apmēru.
Lai pilnveidotu starpinstitucionālo sadarbību, darba grupa uzskata par nepieciešamu katrā reģionā veidot visu vardarbības gadījumos tieši iesaistīto institūciju sadarbības grupu. Tās funkcijās ietilptu vardarbības ģimenē gadījumu monitorings un prognozes attiecīgā tiesu apgabala ietvaros, kā arī individuālu rīcības plānu izstrāde atsevišķos sarežģītos gadījumos.
Darba grupa norāda, ka tiesnesim, kas civilprocesā lemj par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu, būtu jānodrošina pēc iespējas vairāk informācijas. Tas ietver arī plašākas piekļuves tiesības Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamajiem datiem.
Tāpat efektīvāk esot jāizmanto civilprocesā paredzētais instruments vardarbīgās personas rehabilitācijai – kursi vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Kursa nodrošinātājam jāsniedz tiesai un sociālajam dienestam informācija par kursa rezultātiem, kā arī termiņš kursa apguvei būtu saīsināms no 12 līdz sešiem mēnešiem.
Ziņojumā secināts, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanas gadījumos ir jāievieš policijas aktīvā kontrole augsta un ļoti augsta riska vardarbīgām personām. Savukārt kriminālprocesā jāapsver normatīvā regulējuma izmaiņas, lai vardarbībā cietusī persona varētu lūgt plašāku aizsardzību, kas pie augsta personas dzīvības vai veselības apdraudējuma varētu ietvert pat personas pārvietošanu vai identitātes maiņu.
Darba grupas ieskatā, pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanas gadījumā vardarbīgajai personai ir jāsaņem tāds sods, kas ir ne tikai atbilstošs nodarījuma smagumam, bet arī spēj mainīt tās attieksmi un uztveri. Tā nodrošināšanai kriminālprocesā biežāk izmantojams Valsts probācijas dienesta sniegtais izvērtēšanas ziņojums par vardarbīgo personu, kurā iekļauta vispusīga un ar faktiem pamatota informācija par personas domāšanas veidu, attieksmi un noteiktu uzvedību veicinošiem sociāliem apstākļiem.
Ziņojumā uzsvērts, ka visiem minēto kategoriju lietās iesaistītajiem profesionāļiem ir jābūt ne tikai vispārējām zināšanām par vardarbības jautājumiem, bet arī pietiekamai izpratnei par vardarbības veidiem, varmākas un cietušā psiholoģijas aspektiem. Tas ir priekšnosacījums, lai esošie līdzekļi vardarbībā cietušās personas aizsardzībai tiktu izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi. Tiesu un citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem būtu veidojama speciāla starpdisciplināra mācību programma par vardarbības psiholoģiju un tās izpausmes veidiem, kas ietvertu situāciju analīzes un risku izvērtēšanas metodikas izstrādi.
Savukārt, lai uzlabotu tiesu krīzes komunikāciju, Tieslietu akadēmijas kursu ietvarā ir nepieciešams iekļaut mediju treniņu tiesu priekšsēdētājiem un to vietniekiem. Tas attīstītu prasmes komunicēt arī saspringtos apstākļos. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, ietverot papildinājumus par krīzes komunikāciju.
Darba grupas sastāvā bija Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, Tieslietu padomes locekle Ilze Celmiņa, Senāta Krimināllietu departamenta senatore Sandra Kaija, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Liene Mikulāne, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāve, zvērināta advokāte Dana Rone un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Niedre. Tāpat darba grupas sanāksmēs piedalījās nozaru eksperti un atbildīgo institūciju pārstāvji.
KONTEKSTS:
16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks paziņoja, ka saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudējis Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš. Policijas dienesta pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā piecām Austrumzemgales iecirkņa amatpersonām piemēroti disciplinārsodi, bet no 1. septembra ir jauns iecirkņa priekšnieks – amatā stājās majore Evita Galviņa.
Slepkavu Rusiņu policija meklē vairākus mēnešus, vienlaikus nav izslēgts, ka vīrietis varētu būt izdarījis pašnāvību.
