ĪSUMĀ:
- Augšdaugavas novadā uz skolu ved 47 skolēnu autobusi, dienā nobraucot ap 4000 km.
- Autobusi nav jauni – vecākais ir 1990. gada izlaiduma; spēkrati nereti ir jāremontē.
- Ja kāds no autobusiem "noplīst", jāpārkārto viss darba režīms skolā.
- Risinājums – jaunu autobusu iegāde. Plāno pirkt sešus spēkratus, tostarp divus - bezemisiju.
- Pašvaldībai jāpērk "zaļie" busi, lai varētu saņemt aizņēmumu Valsts kasē.
- Vietvara to dēvē par piespiedu zaļā kursa ieviešanu pašvaldību pārvadājumos.
- Pašvaldībā satraucas, vai zaļie busi būs piemēroti braukšanai Latgales apstākļos.
- Paredzēti 19 miljoni eiro bezemisijas transporta līdzekļu iegādei; Latgalei visvairāk.
"Šis maršruts sākas 7.50, jo tas ir visīsākais maršruts, un bērni var paspēt uz skolu uz 8.30, kad sākas mācības. Šis maršruts ir Višķi–Makarova–Kuzmino–Kalnavišķi–Grāviņi–Špoģu vidusskola. Pārsvarā ir grants ceļš," stāsta Olita Lukaševiča, kurai būt par šoferi nelielajam skolēnu busiņam "Renault Trafic" nav ikdienas darbs. Šobrīd viņa aizvieto saslimušo šī autobusa vadītāju.
Latvijas Radio kopā ar Lukaševičas vadīto spēkratu izbrauc vienu no maršrutiem, ko ikdienā uz Špoģu vidusskolu Augšdaugavas novadā nodrošina Višķu pagasta pašvaldības aģentūra "Višķi".
"Mums ikdienā četri autobusi, bet šobrīd es aizvietoju, šoferi, kam ir slimības lapa. Aizvietojam šobrīd ar diviem mazākiem autobusiem, jo viens no lielajiem autobusiem šobrīd ir salūzis.
Ceļi tomēr ir grants ceļi, autobusi nolietojas un lūst, jo autoparks jau arī nav jauns."
Augšdaugavas pašvaldība ir izteikts lauku novads un viens no lielākajiem valstī. Te izkaisītas visā teritorijā 19 izglītības iestādes, uz kurām no tuvākas un tālākas apkārtnes skolēnus uz skolu ved 47 skolēnu autobusi, dienā nobraucot ap 4000 kilometru. Un, tā kā autobusi nav jauni, tie arī jāremontē.
"Pašreizējā situācijā, protams, autobusu parks ir diezgan novecojis, tie, kas tieši paredzēti skolēnu pārvadājumiem. Tie busi mums ir pat no 1990. gada izlaiduma, 1995. gada, tad 2000. gadu sākums," skaidro pašvaldības tehniskais direktors Valērijs Ļaksa. "Jāņem vēra, ka autobusa remonts pašreiz ir ļoti lielas summas, ir rēķini, ko pašreiz saskaņoju, līdz pat 7000 eiro par viena autobusa remontu. Un tas, iespējams, pat nav vienīgais remonts šim autobusam gada laikā. Tā ka izdevumi tiešām ir pamatīgi."
"Vienmēr jau gribas tos jaunākos autobusus, pēc iespējas labākus, bet kāds nu tas ir, tāds ir tas autobusu parks. Ir gan svaigāki, jaunāki, gan vecāki autobusi, autobusu parks arī nav mūžīgs, ik pa laikam no kāda vecāka autobusa nākas arī atvadīties," atzīst Višķu pagasta pašvaldības aģentūras "Višķi" vadītājs Kaspars Putniņš, arī pērn tā bijis. "Mums bija 1996. gada mikroautobusiņš, kurš pēdējo tehnisko apskati neizgāja, jo tur bija pietiekami daudz visādu defektu. Lai to saremontētu, bija vajadzīgs lielāks finansējums, nekā lai nopirktu kādu citu mazlietotu autobusu. Tāpēc mūsu vecākais autobuss tika utilizēts un vietā nopirkts drusku jaunāks – 2010. gada, bet arī šim autobusam nobraukums jau ir tuvu pie 400 tūkstošiem kilometru. Šobrīd arī viens no lielākajiem – 2007. gada izlaiduma autobuss – ir remontā. Pie tā strādājam, lai ātrāk atgrieztos ierindā. Jo katra dīkstāve maksā."
Dīkstāve izmaksā dārgāk, jo zaudētā vietā cita lielā busa nav, tāpēc tagad brauc divi citi – mazāki, tie ir divi šoferi un dubults degvielas patēriņš.
"Tad ir viss jāpārplāno, visi maršruti, lai var bērnus paņemt. Jo ir tādi maršruti, kur mazie autobusi nevar visus paņemt. Maršrutā Nīcgale Kalupe ir vajadzīgi tikai lielie autobusi vai Višķu tehnikums, Višķi, kur ir daudz bērnu," šībrīža situāciju, kad salūzis viens no lielajiem skolēnu pārvadāšanai izmantojamajiem autobusiem, skaidro Lukaševiča.
Caur Špoģu vidusskolas pagalmu ik dienu divas reizes izbrauc septiņi skolēnus pārvadājošie autobusi, to amplitūda plaša. "Brauc no Višķiem, Vigantiem, Ārdavas, Pelēčiem, diapazons ir ļoti plašs, un tālākais maršruts ir uz Nīcgali. Tur ir arī vidusskolēni, un jau šobrīd diemžēl tie ceļā uz skolu pavada vairāk nekā 50 minūtes, gandrīz stundu," stāsta Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule.
Ja kāds no autobusiem "noplīst", ir smagi. "Sanāk pārkārtot visu savu darba režīmu skolā,
jo viņiem ir jāgaida, kamēr viens no autobusiem izbrauc vienu maršrutu un pēc tam atbrauc, lai vestu skolēnus uz otru maršrutu. Ir arī jaunāko klašu skolēni, kurus vecāki sagaida gala pieturās, un tagad tas laiks ir nojucis. Ja būtu kaut kāds rezerves autobuss..." stāsta Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule.
Risinājums ir jaunu autobusu iegāde. Tāda Augšdaugavas novadā plānota. "Augšdaugavas novada dome plāno iepirkt sešus autobusus ar 19 vietām, divi no tiem būs bezemisiju, tātad elektroautobusi un vēl četri parastie autobusi, tos saņemsim līdz gada beigām. Vidēji tie izmaksā ap 70 tūkstošiem, bet bezemisiju busi jau būs daudz dārgāki, ap 200 tūkstošiem viens," stāsta pašvaldības tehniskais direktors Valērijs Ļaksa.
Tomēr nepirkt zaļos jeb bezemisiju busus gluži nevar, tas ir noteikums, lai pašvaldības varētu ņemt aizņēmumu Valsts kasē, lai iegādātos citus – ierastākos, parocīgākos uz lauku grants ceļiem dīzeļdegvielas autobusus. To apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
"Tādi nosacījumi kopumā ir, tos ir virzījusi Finanšu ministrija, pārņemot direktīvu caur Publisko iepirkumu likumu. Un tajā ir veikti grozījumi, ja nemaldos, 2022. gadā, paredzot tās proporcijas, cik no kopējiem iepirkumiem kādā laika posmā ir jāiegādājas kā tīrie transporta līdzekļi," tāds ir arī Eiropas kopējais izraudzītais Zaļais kurss, stāsta VARAM pārstāve Evija Bistere. "Jā, transporta sektors ir viens no tiem sektoriem, ko apskata arī Nacionālais klimata un enerģētikas plāns. Un Latvijai ir mērķi gan 2030., gan 2050. gadam, kas ir virzīti, un klimata neitrālā ekonomika un transporta sektors ir viens no tiem, kurā noteikti var mazināt arī emisijas un kļūt zaļākiem."
Lai arī Augšdaugavas novada pašvaldība ir ieplānojusi pirkt šādus zaļos autobusus, tomēr negribīgi,
saucot to par savā ziņā piespiedu Zaļā kursa ieviešanu pašvaldību pārvadājumos.
"Laikam jau arī pati ministrija ir ķīlnieku lomā, mēs visi esam ķīlnieku lomā, jo visus lēmums jau pieņem Eiropa un tas Zaļais kurss ir nosprausts, un laikam uz to ir jāiet. Bija runa, ka 2030. gads ir tas, kad jāpāriet uz bezemisiju transportu, tagad ir runa, ka to termiņu bišķi atvilks. Bet mēs ļoti labi saprotam, kā ir pašreiz pāriet uz to bezemisiju transporta stāvokli, kad līdz Rīgai mēs nevaram aizbraukt bez uzlādes. Tad ir tā, kā ir," saka Augšdaugavas novada tehniskais direktors Ļaksa.
Zaļie jeb elektroautobusi skolēnu pārvadājumos lauku teritorijās, kur ikdienā mērojamais attālums ir liels, bet ceļi, kā te Augšdaugavas novadā, ne visi ir asfaltēti un pavasara mitrumā daudzi no tiem nereti arī izšķīst, pašvaldības pārstāvjiem nešķiet loģiska izvēle. Pašvaldībā uztraucas arī par šādu elektroautobusu uzlādes iespējām, kas patērēs vairāk laika un darbu ziemā, kad sniegs un sals var radīt šķēršļus to izmantojumā, jo kondicioniera vai sildītāja lietošana ātri iztukšo bateriju.
Ar skepsi uz to raugās Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe. "Ko nozīmē tie elektriskie autobusi? Īpaši Latgales pierobežā, kur ir visaukstākā gaisa temperatūra ziemā un kur šis autobuss labākajā gadījumā var nobraukt tikai pusi no maršruta. Un kur un kas to lādēs? Dažreiz var gadīties arī tā, ka "Latvijas Valsts ceļi" neiztīra ceļu, pašvaldībai no sava budžeta ir jāieplāno līdzekļi, lai valsts vietā iztīrītu to ceļu, kur brauc arī sabiedriskais autobuss un kur, iespējams, ministrija ieplānojusi palaist arī elektrisko autobusu. Bet elektrisko autobusu tur nevar laist! Tas nav piemērots, tas tur vienkārši paliks uzreiz, un tad pie tiem bērniem nāksies sūtīt divus dīzeļautobusus un vēl vienu traktoru, lai izvilktu to elektrisko autobusu."
Viens no diviem Augšdaugavas novada zaļajiem busiem paredzēts pašvaldības aģentūrai "Višķi". Arī tās vadītājs Kaspars Putniņš uz zaļo busu izmantošu skolēnu pārvadājumiem raugās bažīgi. "Ar elektriskajiem autobusiem līdz šim saskarsme nav bijusi, kā tas uzvedīsies uz mūsu lauku ceļiem, to mēs pagaidām komentēt nevaram. Domāju, ka tā programma, kur mēģina ieviest tos zaļos autobusus, ir vairāk paredzēta pārvadājumiem tur, kur ir asfaltētie ceļi.
Mēs nezinām, kā viņš brauks, kad būs uz ceļa šķīdonis vai sniegs."
Vai šie zaļie, jaunie busi būs piemēroti šiem ceļiem un arī skolēnu skaitam visos maršrutos, nav pārliecības arī šoferiem. "Šis ceļš, pa kuru braucam, ir valsts ceļš, kad pārgreiderē, tad ir ciešami. Bet ir posms pēc ziemas, kad nevar greiderēt, tad ir sliktāk. Tas jau ir uz visiem ceļiem pēc ziemas, kad ir slapji ceļi un kad greiderēt nevar, tad ir grūtāk izbraukt," saka autobusa šofere Lukaševiča.
Pašvaldībām Latvijā ar elektrobusu izmantošanu ir vēl maza pieredze, ir situācijas, kas uzrādījušas problēmas un kur vēl ir jāpiestrādā, lai tos ieviestu pārvadājumu apritē. Uz to norāda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis:
"Nav mums apkopots; vienīgais, ko mēs esam darījuši, piemēram, Krāslavas gadījumā un ko teicu arī pie Valsts prezidenta, ka nav loģiski iegādāties elektroautobusu, ja tas pat uz prezentāciju sešas stundas nokavē. Un tad te jāmeklē vai hibrīdrisinājums, vai kāds cits risinājums, kurš noderētu arī civilajai aizsardzībai un varētu izmantot jebkurā situācijā. Ir tādas jomas, pie kurām jāturpina darbs vai jāsakārto. Jo vienkārši pirkt elektrotransportu, nezinot, kā to pilnvērtīgi izmantot, vai tas šobrīd ir pareizi!"
Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada beigām pašvaldības būs iegādājušās vismaz 35 bezemisiju transportlīdzekļus. Salīdzinot ar iepriekšējo, jaunā programma transporta līdzekļu iegādei pašvaldībās, kas tikko kā atvērta, būs lojālāka pašvaldībām, sola VARAM, turpina Evija Bistere. "Jaunās programmas jaunā investīciju pasākuma ietvaros ir paredzēts, ka kopumā par šo finansējumu varēs iegādāties vismaz 38 bezemisiju transporta līdzekļus. Bet faktiski šis skaitlis varētu būt arī lielāks."
Elektroautobusu iegādei paredzēts arī Eiropas līdzfinansējums 85% apmērā, tāpat iespēja iegādāties dažādu lielumu transporta līdzekļus, pat automašīnas. Pašvaldībai tas varētu būt pieņemamāk, atzīst Dzalbe no Augšdaugavas novada. "Pašvaldība pagaidām vērtē, varbūt kādu transporta līdzekli kultūrai vai sociālajai sfērā arī iegādāties, bet tie ir mazie autobusi līdz astoņām vietām. Nopirkt tādu autobusu, kuru nolikt garāžā un turēt tikai tam, lai skaisti izskatītos novads, mēs tam neesam gatavi!"
Kopumā pašvaldībām būs atvēlēti 19 miljoni eiro bezemisijas transporta līdzekļu iegādei, Latgalei visvairāk.
"Katram reģionam ir noteikts savs pieejamais finansējums, no 4,4 līdz 6 miljoniem eiro. Šis ir viens no reģionālās attīstības investīciju pasākumiem, tāpēc investīciju plānošanā tiek piemērota tā saucamā teritoriālā pieeja. Lielākais finansējums tiek paredzēts reģioniem ar zemākajiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem, un tāpēc tieši Latgales reģionam paredzēta lielākā finansējuma daļa – 6 miljoni eiro," skaidro VARAM pārstāve Evija Bistere.
Tieši pēc nedēļas, 20. martā, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) rīkos semināru par pieteikšanos Eiropas Savienības fondu finansējumam bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, aicinot pašvaldības pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku.
Tikmēr pašvaldības gaida pirmos jau pasūtītos zaļos bezemisijas autobusus ar 19 vietām, lai testētu, kā pirmā ziema, pirmie sali, sniegi, pavasara dubļi un arī braucēju skaits parādīs to efektivitāti.
"Tikai pieredzē un gūstot praktisku pieredzi, braucot pa lauku ceļiem, mēs arī varēsim noskaidrot to, kā faktiski elektrautobusi darbojas. Tad arī veidosies tā pieredze, tā faktiskā pieredze, jo skepse jau bieži vien ir par nezināmo," saka VARAM pārstāve Bistere.
