- Šogad partiju aktivitāte sociālajos tīklos bija lielāka.
- "Saskaņa" esot sākusi gatavoties jau laikus – veidoja kontus un krāja sekotājus. Bet "KPV LV" izmantoja video tiešraides.
- Reklāmu ietekme sociālajos tīklos grūti izvērtējama, bet tā ļauj precīzi mērķēt saturu.
- Lielākais izaicinājums – "joku" lapas un slēgtās grupas.
- Pētniece: Vēlēšanu laikā pastāvēja "Twitter" troļļi, kas aizstāvēja vienu partiju.
- Aģitācijas pārkāpumu izķeršanai svarīga sadarbība ar sociālajiem tīkliem.
- Ar dezinformāciju cīnās arī ES, un valstis plāno stingrākus noteikumus.
Vairāk tēriņu, bet bažas nepiepildījās
Šogad partiju un topošo deputātu aktivitāte sociālajos tīklos bija lielāka nekā citos vēlēšanu gados, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Dāvis Sirmais. Par to liecina arī partiju tēriņi aģitācijām sociālajos tīklos. Šogad tie bijuši vairāk nekā 200 tūkstoši eiro jeb 10% no kopējām partiju aģitāciju izmaksām.
"Tas ir daudz vai maz, es nezinu. Taču, ja mēs ņemam par atskaites punktu iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, tad tie bija apmēram 4%. Tā kā tendence ir pieaugt, bet liela nauda tur varbūt nemaz nav," stāsta Sirmais.
Arī žurnāliste Inga Spriņģe secina, šogad aktivitāte bijusi lielāka. Viņa kopā ar kolēģiem no pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" sekoja līdzi partiju aktivitātēm sociālajos tīklos. Viņas vērtējumā šīs vēlēšanas tieši ar to arī atšķīrās –
politiķi bija atklājuši, ka sociālie tīkli ir vieta, kur meklēt savus vēlētājus.
"Politiķi bija atklājuši, ka eksistē "Facebook" un ka "Facebook" dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju. Un pirmo reizi, manuprāt, tik ļoti tika izmantoti sociālie tīkli. Galvenokārt tas bija "Facebook", "Youtube", "Instagram". Un tad nākamais jautājums bija, kā jau konkrētās partijas un grupas izmantoja šos sociālos tīklus," stāsta Spriņģe.
Un veidi, kā partijas centās uzrunāt savus vēlētājus priekšvēlēšanu laikā, bija dažādi. Bet visbiežāk tie bija apmaksāti reklāmu baneri, videoklipi sociālajos tīklos, partiju reklāmas pirms videoklipiem "Youtube", kā arī tiešraides sociālajā tīklā "Facebook".
Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva, kura strādā arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, uzskata – lai gan aktivitāte bijusi augsta, sākotnēji paustās bažas par sociālo tīklu ietekmi tomēr nav apstiprinājušās. Bet uzmanības vērta tik un tā ir partiju aktivitāte un sociālo mediju tīklu konti, ko partijas bija izveidojušas.
"Bažas, protams, bija daudz lielākas, nekā realitātē piepildījās. Tas, ko mēs redzējām – partijas tik tiešām izmantoja sociālos tīklus. Pirmkārt, tāpēc ka cilvēki arvien vairāk tos izmanto. Otrkārt, tāpēc ka aģitācijas ierobežojumi neattiecas joprojām uz sociālajiem tīkliem, un ir daudzas lietas, ko tur var darīt gan par maksu, gan bezmaksas. Mēs redzējām, ka tiek veidoti tīkli ar kontiem, kas izplata politiķu vēstījumus. Un politiķu vēstījumi tiek veidoti ne tikai tādā klasiskā veidā – teksts un attēls –, bet dzīva pārraide, un tad konti dalās ar tām un izplata tālāk," secinājusi Aleksejeva.
Krāja sekotājus un rādīja tiešraides video
Vasaras vidū partiju aktivitāte sociālajos tīklos vēl bija zema, novēroja Inga Spriņģe. Tomēr pēdējā nedēļā tā auga aptuveni trīskārši, un viņa novēroja, ka
atsevišķas partijas lielu daļu tēriņu sociālajos tīklos veica tieši pēdējā nedēļā. Izņēmums bija partija "Saskaņa", kura jau laikus sociālajos tīklos domāja par aģitāciju.
"Varēja redzēt pēc dažādiem faktoriem, ka viņi jau gadu iepriekš sāka gatavoties, veidojot šīs lapas, krājot sekotājus un pēc tam izmantojot politiskajiem mērķiem. Tad nākamā, kas šajās vēlēšanās bija diezgan veiksmīga un aktīva, ir "KPV LV". Tā bija ļoti veiksmīga tieši ar to, ka viņi atkoda, kas patīk "Facebook" algoritmam, un tie ir dzīvie video, kad tu ej iekšā dzīvajā un stāsti kaut ko. "Facebook" automātiski šādus materiālus izceļ kā prioritārus un parāda daudz lielākam skatītāju lokam," stāsta Spriņģe.
Arī Nika Aleksejeva izceļ "Facebook" tiešraižu video. Tas šogad bijis jaunums, ko partijas izmantoja savā komunikācijā ar vēlētājiem. Iemesli dažādi, arī tas, ka par to nav jāmaksā, līdz ar to tas nav ieskaitāms priekšvēlēšanu aģitāciju izmaksās.
"Tas ir arī ļoti loģiski, jo "Facebook" par tādiem video atsūta atgādinājumus, un cilvēki [informāciju] par tiem saņem pat tad, kad aplikācija ir aizvērta ciet. Tāpēc loģiski, ka šis satura izplatīšanas veids tika izmantots diezgan daudz. Neteiktu, ka šīs vēlēšanas bija ļoti radošas citu valstu kontekstā. Citās valstīs ir novērojami ļoti plaši automatizēti sociālo mediju konti," skaidro Aleksejeva.
Grūti izvērtējama ietekme
Šogad visvairāk reklāmām sociālajos tīklos atvēlēja partija "KPV LV" – vairāk nekā 46 tūkstošus eiro. Tam seko "Saskaņa" ar nedaudz mazāk – 44 tūkstošiem eiro. Jāpiemin, ka šīs partijas ieguva arī vislielāko vēlētāju atbalstu. Pārējās partijas sociālajos tīklos tērējušas krietni mazāk – līdz 22 tūkstošiem eiro.
Tomēr Inga Spriņģe atzīst, ka
ļoti grūti izvērtēt, cik liela ietekme uz vēlētāju balsīm bijis tieši sociālajiem tīkliem.
Bet katrā ziņā partijas tur uzrunāja, un sociālie tīkli bija vieta, kur liela daļa vēlētāju uzzināja par politiku un partiju aktivitātēm.
Vairākas partijas tieši virtuālajā vidē tērēja lielāko daļu savu aģitāciju tēriņu. "KPV LV" – vairāk nekā 40%, "No sirds Latvijai" pat 65%, bet partija "Progresīvie" – vairāk nekā pusi no saviem 30 tūkstošiem eiro, kas bija atvēlēti aģitācijai.
"Sociālie tīkli ir ļoti spēcīgs ierocis, un to pierāda kaut vai partija "Progresīvie". Viņiem bija ļoti mazs budžets vispār kopumā uz visām šīm vēlēšanām, apmēram 30 tūkstoši eiro, ko viņi ir deklarējuši. Pusi no tā viņi iztērēja "Facebook". Un viņi bija ļoti profesionāli un vienīgā partija, kas ļoti mērķtiecīgi tās reklāmas rādīja specifiskām auditorijām. Un tā ir tā "Facebook" priekšrocība vispār, kāpēc izmanto, ka tu vari katrai auditorijai, katram pensionāram, kuram patīk seriāli, tu rādi vienu reklāmu, bet pensionāram, kuram patīk pavisam cits, tu rādi citu reklāmu. Tā ir tā iespēja "microtargeting" taisīt.
Tā kā profesionāli izmantojot, profesionāli nomērķējot auditoriju, sociālajiem tīkliem ir ļoti liela ietekme," uzskata Spriņģe.
Lielākais izaicinājums – "joku" lapas un troļļi
Lai gan partijas tās ar sevi nesaista, šajās vēlēšanās aktīvi darbojās virkne lapu un slēgtu "Facebook" grupu, kurās nevis aģitēja par kādu, bet izsmēja konkrētu partiju. Tās, piemēram, bija joku lapas, kuras dažādus komiksus un smieklīgas bildes nomainīja pret jokiem, kas vērsti pret kādām partijām. Tāpat aģitācija notikusi slēgtās interešu grupās, arī grupās, kurās parasti izvieto sludinājumus.
"Man nav cietie pierādījumi, bet es domāju, ka tur arī ir iesaistīta nauda. Bija konkrēts piemērs – ir "Facebook" lapa "Kur paēst" ar 36 tūkstošiem sekotāju, ļoti liela auditorija. Pēkšņi divas dienas pirms vēlēšanām kā galvenā fotogrāfija šajā lapā parādās - balsojiet par šiem diviem "Saskaņas" kandidātiem. Un es kaut kā šajā gadījumā neticu, ka pēkšņi divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām šīs lapas īpašnieks ir nolēmis, ka atbalsta tieši "Saskaņu"," uzskata Inga Spriņģe.
Tieši saprast, kas ir apmaksāta aģitācija un kas nav, būs lielākais izaicinājums KNAB, kuram jāanalizē šīs lapas.
KNAB Latvijas Radio atklāja, ka biroja redzeslokā nonākušas vismaz 10 dažādas "Facebook" lapas, kurās varētu būt notikusi politiskā aģitācija, kas nav norādīta partiju atskaitēs. Tagad KNAB vērtēs, vai zem to darbībām ir slēpta samaksa.
"Protams, mūs interesē saskaitāmas lietas. Tātad mūs interesē, vai šeit ir veikti kaut kāda veida finansiāli ieguldījumi. Vai šie saucamie ieraksti vai videorullīši ir apmaksāti, vai kāda veida samaksas slēptas, vai atklātas ir veiktas. Tad tas ir mūsu kompetencē. Ja ir vienkārši izveidots komikss vai "meme", kas satur aģitācijas pazīmes, bet šeit nav konstatēta naudas klātbūtne, tad tas nav mūsu kompetencē," skaidro Sirmais.
Tātad tagad priekšā uzdevums noskaidrot, vai par bildītēm ir maksāts, vai tas darīts aiz pārliecības.
Arī interneta troļļi
Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva arī novērojusi, ka sociālajā tīklā "Twitter" bija sastopami profili, kurus var dēvēt par interneta troļļiem: "Konti, kas nav atklāti par savu identitāti, konti, kam ir sekotāju bāze, iespējams, citās valstīs un kas ir diezgan rupji savā komunikācijā, kas dalās ar aizvainojumu un kuru mērķis ir izjaukt, iespējams, kādu saturīgu diskusiju."
Virkne politiķu tieši "Twitter" saredzēja savu auditoriju un aktīvi iesaistījās diskusijās, kā arī pauda savu viedokli. Tomēr Nika Aleksejeva norāda – tam visam pa vidu jaucās "Twitter" troļļu konti.
"Un šie konti parasti savās komunikācijas izpausmēs aizstāvēja vienu politisko spēku. Tāpēc mēs varam teikt, ka,
jā, šo vēlēšanu laikā pastāvēja "Twitter" troļļi, kas aizstāvēja vienu partiju," atklāj dezinformācijas pētniece.
Šādu troļļu vai īstu viedokļu līderu izteiktajam viedoklim "Twitter" vai kādā citā sociālajā tīklā KNAB ir ļoti grūti izsekot un noteikt – tas ir apmaksāts vai viedoklis par labu partijai tiek pausts aiz paša gribas.
"Sociālie tīkli, ļoti liela to daļa balstās tieši tādās organiskās diskusijās. Šīs organiskās diskusijas bieži vien panāk, izmantojot tā saukto viedokļu līderu pieeju, ka sākumā ir cilvēki, kas ir diezgan ietekmīgi šajos sociālajos tīklos, kas par šo sāk runāt. Viņiem ir sekotāji, sekotāji tad arī iesaistās, un veidojās šis sniega bumbas efekts. Un nav īsti iespējams pārbaudīt, vai šie viedokļu līderi to dara aiz brīvas gribas, vai ir saņēmuši kādu labumu naudā vai graudā," stāsta Aleksejeva.
Svarīga sadarbība ar sociālajiem tīkliem
Šogad pirmo reizi tam, lai vēlēšanas noritētu bez starpgadījumiem, izveidoja Vēlēšanu drošības koordinācijas grupu. To izveidot uzticēja premjera padomniecei stratēģiskajos jautājumos Gunai Šnorei. Viņa Latvijas Radio stāsta, ka uzdevums bija rūpēties, lai caur sociālajiem tīkliem nenotiek kādi ārējie drošības draudi. Tāpat Šnore bija tas cilvēks, kurš tikās ar sociālo tīklu pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību vēlēšanu laikā.
"Visas šīs lielās korporācijas ir izveidojušas struktūrvienības, kas ir specifiski domātais tam, lai komunicētu un sadarbotos ar Valsts pārvaldes institūcijām," stāsta Šnore.
Šobrīd datus par priekšvēlēšanu aģitācijām Korupcijas un novēršanas apkarošanas birojam jau sniedzis "Facebook", norāda Dāvis Sirmais no KNAB. Korupcijas apkarotājus interesē, kas maksā par reklāmām sociālajos tīklos un kas slēpjas zem tiem profiliem, kas aģitēja pret kādu partiju.
"Pašus svaigākos vēl nē, tā procedūra nav tik ātra, cik mēs vēlētos, bet paldies viņiem. Iepriekš mums tādas veiksmīgas sadarbības nebija, mēs klaji uzticējāmies partijām, mums arī kontroles mehānisma nebija tāda konkrēta, taču bija zināmi kontroles mehānismi. Un noteikti mēs esam spēruši plašu soli pretī, lai veiktu šeit ļoti labu uzraudzību," uzskata Sirmais no KNAB.
Ar dezinformāciju cīnās arī ES
Platu soli uz priekšu dezinformācijai izskaušanai sociālajos tīklos spērusi ne tikai Latvija, bet arī Eiropas Savienība (ES), norāda Guna Šnore. Septembra beigās starp populārākajiem sociālajiem tīkliem un Eiropas Savienību parakstīja dezinformācijas prakses kodeksu.
"Tas uz šo brīdi ir finalizējies ar to, ka Eiropas Savienības līmenī septembra beigās tika pieņemts tāds prakses kodekss, ko izveidoja visu sociālo mediju interneta platformas par tiem principiem, ko šīm platformām vajadzētu ievērot. Bet tas būtiskākais ir raudzīties, kā tas tiks īstenots dzīvē un vai tas nesīs tos rezultātus. Jo šobrīd tā ir tāda brīvprātīga apņemšanās no sociālo mediju platformām," skaidro Šnore.
Prakses kodeksā ieviestie principi ir vairāki. Piemēram, sociālajiem tīkliem jānodrošina caurredzamība attiecībā uz sponsorētu saturu, īpaši politisko reklāmu, jāsniedz skaidrojums, kā strādā to algoritmi, jāievieš pasākumi, kas ļauj identificēt un slēgt viltus profilus, kā arī jānodrošina pētniekiem un publiskām iestādēm iespēja pastāvīgi uzraudzīt dezinformāciju tiešsaistē. Turklāt ir Eiropas valstis, kuras arī pašas ievieš savus likumus un regulējumus tieši sociālajiem tīkliem vēlēšanu laikā – tādu oktobra sākumā apstiprināja, piemēram, Francija.
Inga Spriņģe uzskata, ka arī šīs vēlēšanas varētu novest pie grozījumiem Latvijas likumdošanā, ja no "Facebook" un "Google" saņemtie dati norādīs uz partiju pārkāpumiem.
"Un tad būs viss jāapkopo un jāizdomā, vai nebūs nepieciešamas izmaiņas likumdošanā.
Varianti, par kuriem runā jau, ir diezgan drastiski, sākot ar to, ka varbūt vispār ir jāaizliedz par maksu reklamēties "Facebook", jo to nav iespējas izkontrolēt.
Piemēram, briti domā tieši par to pašu, jo novēroja, ka "Brexit" laikā notika tāda slepena iejaukšanās – tieši ar "Facebook" palīdzību tika pludinātas negatīvas ziņas. Tur, piemēram, viens no ierosinājumiem bija, ka būtu partijām jāpieprasa daudz ilgāku laiku pirms vēlēšanām uzrādīt savus tēriņus tieši sociālajos tīklos," stāsta žurnāliste Inga Spriņģe.
