To paredz valdības otrdien, 16. aprīlī, atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā.
Samazināt citas stundas, vai palielināt skolēnu slodzi – skolas ziņā
Valsts aizsardzības mācība būs viens no Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursiem, tā apguve notiks 8 mācību stundas vienu dienu mēnesī divus secīgus mācību gadus, paredzot kursa apgūšanai 112 mācību stundas, paziņojumā medijiem informēja Izglītības un zinātnes ministrija.
Skolas varēs izvēlēties vienu no diviem risinājumiem:
- īstenot valsts aizsardzības mācību ārpus skolēnu slodzes,
- samazināt mācību stundu apjomu citos priekšmetos par 20%, iekļaujot valsts aizsardzības mācību slodzē.
Šādas iespējas skolām dotas, lai saglabātu izglītības iestāžu vadītājiem tiesības pašiem izvērtēt iespējas stundu skaita samazināšanai kursos, jo katra izglītības iestāde, ņemot vērā padziļināto kursu piedāvājumu, veido mācību plānus ar atšķirīgu stundu skaitu, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija.
Samazinot stundu skaitu kādam no kursiem, izglītības iestādei jāievēro un jāsabalansē skolēnu slodze un jāuzņemas atbildība par optimālāko mācību stundu samazinājumu citos kursos, vienlaikus nodrošinot izglītības standartā noteiktos skolēniem plānotos sasniedzamos rezultātus.
Izglītības iestādes vadītājam, izvērtējot skolēnu mācību snieguma dinamiku, gadījumā, ja tā pasliktinās, ir iespēja mainīt stundu skaitu kursā un pēc nepieciešamības to palielināt, norādīja ministrija.
Valsts aizsardzības mācību īstenos pēc Jaunsardzes centra izstrādātas mācību programmas un skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtības, to īstenos jaunsargu instruktori.
Bažas par citu priekšmetu mācīšanas apjoma samazināšanu
Darba devēji valdības sēdē aicināja eksakto zinātņu priekšmetus pasargāt un nesamazināt to mācību apjomu, lai ieviestu aizsardzības mācību, bet valdība šo priekšlikumu neatbalstīja.
Bažas par sporta stundu samazināšanos pauda arī veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), atgādinot par bērnu mazkustīguma un aptaukošanās problēmām.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka pēdējā laikā ir daudz runāts, ka, ieviešot obligāto aizsardzības dienestu, jāstiprina arī skolēnu zināšanas par to, kas ir valsts aizsardzība, lai viņi būtu paši labāk sagatavoti, lai bērni būtu patriotiski, iegūtu labas zināšanas par to, kādas pamatvajadzības nepieciešamas krīzes situācijā.
Premjere atzina, ka daudz diskusiju bija par to, uz kādu stundu rēķina ir jāievieš aizsardzības mācība, jo valsts vēlas attīstīt arī skolēnu zināšanas eksaktajās zinātnēs, ķīmijā, bioloģijā, fizikā, bet valsts aizsardzības mācība ir svarīga šajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc ir atrasts kompromiss – iespēja skolām pašām noteikt, kā ieviest šo mācību.
Tas nebūs viens konkrēts priekšmets, skolas varēs jauno mācību priekšmetu līdzsvaroti kompensēt uz citu mācību rēķina, norādīja premjere.
KONTEKSTS:
Latvijas skolās valsts aizsardzības mācība būs obligāta no 2024. gada septembra. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus.
Valsts aizsardzības mācības kursa programmu veido trīs paralēli apgūstami moduļi: pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijās un vadība, valsts aizsardzības iemaņas.
