Panorāma

Leģendārās diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts – grāmatā

Panorāma

Panorāma

Sākas sarunas ar pašvaldībām par skolu tīklu

Ministri un pašvaldības sāk sarunas par skolu tīklu; paredz pedagogu algu modeļa uzlabošanu

Lai runātu par skolu tīkla karti, piektdien, 16. februārī, valdības ēkā politiķi tikās ar Vidzemes un Rīgas reģiona pašvaldībām. Jau ziņots, ka reformas tālāku virzību nobremzējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), pēc kā izlemts – vajadzīgs vēl viens sarunu aplis ar pašvaldībām. Šoreiz pie viena galda ar tām sēdās vairāku ministriju pārstāvji. Nospriests, ka situācija ar skolēnu skaita samazināšanos ir nepielūdzama, tomēr ministrijām būtu vairāk jāatbalsta pašvaldības.

ĪSUMĀ:

  • Vidzemes un Rīgas reģiona pašvaldības tikās ar ministrijām, lai apspriestu jauno skolu tīklu un pedagogu finansēšanas modeli.
  • Pašvaldībām ir neskaidrības par jauno pedagogu apmaksas modeli.
  • Nelielas skolas saņemot lielāku finansējumu nekā lielās.
  • Paredzama sarunu turpināšanās par jaunās sistēmas pārmodelēšanu.
  • Ministre: Pašvaldībām bija iespēja pēc ilgāka laika tikties vienlaikus ar vairākām ministrijām.
  • Nākamnedēļ diskusijas turpināsies ar pārējiem reģioniem.

Ministri un pašvaldības sāk sarunas par skolu tīklu; paredz pedagogu algu modeļa uzlabošanu
00:00 / 03:13
Lejuplādēt

Kā pirmie uz tikšanos ieradās Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāji un izglītības speciālisti, bet pusdienlaikā viņus nomainīja Rīgas reģiona politiķi un pašvaldību pārstāvji.

Šogad izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis "Programma skolā" šomēnes nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tas paredz noteikt vienotus kritērijus, kā tiks piešķirts valsts finansējums pedagogu darba samaksai.

Šobrīd spēkā ir finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" un tas nozīmē, ka mērķdotācijas lielums skolotāju algām katrai skolai tiek aprēķināts atkarībā no skolēnu skaita tajā. Pēdējos gados nauda nonāk pašvaldībā, nevis skolā, un pašvaldības sadala finansējumu skolām pēc saviem ieskatiem. Jaunais modelis paredz, ka finansējums skolotāju algām atkal nonāks pa tiešo skolās, taču pašvaldībām tiks novirzīts finansējums atbalsta personāla atalgošanai.

Kas svarīgi – valsts skolas, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits, turpmāk finansēs tikai daļēji, bet nepiepildītās 10.–12. klases pakāpeniski pārtrauks finansēt pilnībā.

Pašvaldības norāda – lielās skolas saņem mazāk naudas

Daudz jautājumu par šo jauno pedagogu apmaksas modeli ir pašvaldību vadītājiem.

Iebildumi gandrīz vai katrai pašvaldībai savi. Kāds negrib piemaksāt par vidusskolu uzturēšanu, citviet turpretī aprēķināts – zaudēs tās skolas, kas jau tagad nodrošina augstu kvalitāti.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība) vēl pirms sanāksmes sacīja, ka novads ir veicis apjomīgas reformas un sagaidīja, ka reformu rezultātā kopējais finansējums atlikušajām izglītības iestādēm palielināsies:

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš par pedagogu apmaksas modeli
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

"Bet pēc šī jaunā modeļa mēs redzam, ka aina ir pavisam cita. Vidusskolā, kas ir novada lielākā skola, iezīmējas finansējuma samazinājums par 9%, atbalsta personāls tiek mazināts.

Es neredzu, kāpēc pašvaldībām būtu jāiet uz šīm reformām, ja finansiālā ietekme pasliktinās. Jo arī pēc šī modeļa mēs redzam, ka nelielām skolām tiek aprēķināts finansējums lielāks nekā lielām skolām. Mēs nevaram tam piekrist."

Arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš (Nacionālā apvienība) norādīja, ka pašreiz šajā finansēšanas modelī ģimnāzijām finansējums kopumā ir samazinājies: "Uz to vērsām uzmanību ne tikai mēs, bet arī Valmieras novads. Tā ka mēs ceram uz šīm lietām saņemt atbildes."

Līdzīgu viedokli pauda Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība): "Mums ir zaudējumi. Mēs saņemam mazāku finansējumu lielajām skolām. Mūsu speciālisti ir izrēķinājuši, un ne jau tikai mēs, bet arī citi ir teikuši, ka viņiem iet ar mīnusa zīmi šobrīd."

Paredz jaunu modelēšanu

Jau pēc sanāksmes Smiltenes novada mērs Avotiņš norādīja, ka priecē tas, ka uz sanāksmi bija ieradušies četri ministri. Tas nozīmējot, ka ir vēlme risināt šos jautājumus.

Avotiņš sacīja, ka sarunas par jauno atlīdzības modeli turpināsies un paredzama vēl viena modelēšana, kas esošo situāciju varētu vērst par labu.

"Mēs esam gatavi reformām un gatavi pārskatīt skolu tīklu, bet šā brīža piedāvājums gan nerada pārliecību, ka būs lielāks finansējums," pauda Avotiņš.

Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers ("Jaunā Vienotība") pēc tikšanās sacīja, ka novadā skolu tīkls jau ir reformēts un pašvaldība ir gatava ieviest jauno pedagogu samaksas modeli. Adlers sacīja, ka Alūksnes novadā paredzēts finansējuma pieaugums kā minimums par 4%, bet lauku skolās tas būšot krietni vien lielāks, kas šajā situācijā ir ļoti svarīgi.

Ķekavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Juris Žilko ("Izaugsme") pauda, ka sarunu laikā šķitis – ministrijas ieklausās: "Bet vispār laba izglītība, un katrs vecāks to saprot, ir dārga. Un valstij ir jāatver maciņš."

Ministre: Diskutējām par pašvaldībām nepieciešamo atbalstu un investīcijām

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka saruna aizritējusi pozitīvi, turklāt tā bijusi iespēja pēc ilgāka laika posma pašvaldībām tikties ar vairākiem ministriem vienlaikus.

Ministre Čakša par sarunām ar pašvaldībām
00:00 / 00:54
Lejuplādēt

"Diskusija bija vairāk par to, kādi atbalsta mehānismi un investīcijas pašvaldībām būtu vajadzīgas un kā mums tālāk virzīties, lai nonāktu līdz gala rezultātam," norādīja ministre. "Ja runājam par Pierīgu, tad mēs redzam, ka ir ļoti liels bērnu skaita pieaugums un ir nepieciešamas jaunas skolas. Ja runājam par reģioniem, tad vairāk runa ir par pārvadājumiem, kā nodrošināt labu satiksmi. Vienlaikus ir skaidrs, ka daļa infrastruktūras ir no seniem laikiem. Ja ir šādi infrastruktūras ierobežojumi, tad ir jāparedz arī investīcijas, lai varētu būvēt jaunas skolas."

Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka, viņaprāt, šāda veida sarunas ar tik plašu iesaisti, ar pāreju pat individuālā līmenī, Latvijas politikā notiekot pirmo reizi: "Un, manuprāt, šeit ir svarīgi, lai mēs nonāktu pie kopīgiem, labākiem rezultātiem. Un man arī ir tā pārliecība, ka mēs nonāksim."

Pēc sarunām iesaistītās puses kopumā pauda, ka situācija ar skolēnu skaita samazināšanos ir nepielūdzama. Tomēr arī ministrijai būtu jānāk pretī. Ņemot vērā to, kā pašlaik notiek sarunas, arī ZZS ir cerīgi par to, ka izdosies rast kompromisus un virzīties ar reformu uz priekšu.

Nākamnedēļ plānotas diskusijas ar pārējiem reģioniem, un pēc tam varētu sekot izmaiņas Izglītības likumā, lai tās pašvaldības, kas veikušas mājasdarbus par skolu ekosistēmām, varētu ieviest jauno finansēšanas modeli.

LIZDA nākamnedēļ rīkos ārkārtas sanāksmi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau ir izvērtējusi ministrijas izstrādāto pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli un vērš uzmanību uz vairākiem problemātiskiem jautājumiem:

  • Vai tiks pietiekami finansētas speciālās izglītības programmas un klases vispārējās izglītības iestādēs?
  • Vai tiks nodrošināts pietiekams atbalsta personāla likmju skaits, atbilstošs finansējums, lai sekmīgi var īstenot iekļaujošo izglītību?
  • Kā tiks risināta lielo skolu problēma, kurām jaunais modelis nav finansiāli izdevīgs, pasliktina situāciju?
  • Un svarīgākais – ko ietvers ministrijas līgums ar pašvaldībām?

Lai runātu par jauno darba samaksas modeli, arodbiedrība nākamnedēļ, 21. februārī, rīkos ārkārtas sanāksmi, aicinot uz sarunu nozares ministri un sadarbības partnerus.

KONTEKSTS:

Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.

Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.

Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.

Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.

Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti