Latvijas cietumos ieslodzīto skaits pēdējo gadu laikā ir krities, un tas ir ap 3500. Šī gada beigās noslēgsies divi projekti, kuru laikā ieviestas programmas, lai veiksmīgāk iekļautu bijušos un esošos ieslodzītos darba tirgū un sabiedrībā. Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) arī stiprinājusi sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru un sociālajiem dienestiem.
"Programmas, kuras varam piedāvāt visiem smagākajiem, tā teikt, dzīves gadījumiem, kad mums ir darīšana ar varmākām, ar cilvēkiem ar nopietniem kognitīvās domāšanas traucējumiem, kļūdām," klāstīja IeVP Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste.
Septiņu gadu laikā projektā piedalījušies vairāk nekā 10 000 ieslodzīto un bijušo ieslodzīto, kā arī vairāk nekā 1000 ieslodzījuma vietu darbinieku.
Personāla apmācības pārvalde jau pārņēmusi savā ikdienas darbā, un tās turpinās arī pēc projekta beigām. Mācības viņi sāk ar tiesību un psiholoģijas kursiem.
"Es skatos uz to kā ļoti ilgtspējīgu, kvalitatīvu produktu, ar kuru mēs, visticamāk, strādāsim vismaz nākamos piecus gadus noteikti," klāstīja IeVP Mācību centra priekšniece Kristīne Beitele.
Taču ieslodzītie var apgūt dažādas darba prasmes, piemēram, galdniecību, aerogrāfiju un citas amatprasmes.
"Ieslodzījuma vietās ir ļoti daudz talantīgu un atjautīgu cilvēku, kuri ļoti fantastiskas lietas taisa. Mums ir puiši, kas ar ādu strādā ļoti brīnišķīgi, mums ir puiši, kas zīmē," stāstīja Jelgavas cietuma sociālā darbiniece Ēvija Teilāne.
Taču ne vienmēr apgūtās prasmes ieslodzītais, atgriežoties brīvībā, arī pielieto. Taču, lai to veicinātu, pirms atbrīvošanas ar viņiem runā karjeras konsultants.
"Karjeras konsultanti izstāsta par pieprasītajām profesijām, kas ir. Tad viņiem ir arī iespēja novērtēt — vai man ir šīs iemaņas vai to nav," piebilda Teilāne.
Katru gadu nemainīgi liela interese ir par metinātāju arodu, jo tas ir labi atalgots.
