ĪSUMĀ:
- Skolas atzīst – ar skolēnu smēķēšanu cīnās, kā var, problēma neizzūd.
- Atbildīgās komisijas deputāte cer ierobežojumus pieņemt jau līdz gada beigām.
- Skolu direktori pieļauj – ar likumu vien, bez sabiedrības iesaistīšanas problēmu neatrisinās.
Skolas ar smēķēšanu cīnās, kā nu var
"Šobrīd man kabinetā stāv divi "saltiņi". Skaidrs, ka tā ir problēma, ar kuru ir jācīnās, un mēs cīnāmies," stāstīja Kuldīgas Centra vidusskolas direktors Krists Felš-Milbergs.
Ar "saltiņiem" viņš domā aromatizētās e-cigaretes, ko ik pa laikam nākas atņemt skolēniem. Elektroniskās cigaretes ir krāsainas, tām pieejami dažādi aromāti, tāpēc tās kļuvušas pievilcīgas arī skolēniem. Ar šo sērgu Kuldīgas Centra vidusskola cīnās, kā nu var.
"Mēs ar to cīnāmies. Mums ir bijis arī reids šajā semestrī, kur suņi pārbaudīja [skolēnus] gan uz narkotiskām vielām, gan uz cigaretēm, un arī es saprotu, ka "saltiņus" viņi spēj uzost. Elektroniski pīpējamas lietas – tā ir aktuāla lieta. Vēl noteikti aktuāla lieta ir nikotīna spilventiņi. Tā saucamais "sinuss" [snus]," stāstīja Felš-Milbergs.
Arī Ādažu vidusskolā, kurā mācās aptuveni 2000 skolēnu, problēma pastāv.
"Aktualitāte ir mazinājusies, kopš mēs esam ieviesuši dežūras gaiteņos, un šad un tad pieklauvējam pie tualetes durvīm, neienākot iekšā,"
atklāja Ādažu skolas direktore Solvita Vasiļevska.
"Otra lieta – noteikti veicam izglītojošo darbu, stāstām. Preventīvā darbība – ir bijuši mums sunīši, kas ir pārbaudījuši. Un ļoti daudz strādājam ar vecākiem. Lūdzam viņiem pārbaudīt savu bērnu somas, pārbaudīt, kur tiek izlietota naudiņa, jo skola šajā jautājumā ir bezspēcīga un nevar ietekmēt," atzina Vasiļevska.
Tāpat Smiltenes vidusskolas direktore Inguna Kondratjeva norādīja, ka problēma mazinās, vismaz pieķer skolēnus retāk nekā pērn.
"Pagājušajā gadā bija vairāk, bet nevaram teikt, ka [problēma] ir pavisam samazinājusies.
Vēl joprojām ir aktuāla, un cīnāmies. Tad, kad ir sarunas bijušas ar pašiem skolēniem, viņi saka, ka var jau atrast pie veikala kādu pieaugušo, kurš nopērk [e-cigareti]," stāstīja Kondratjeva.
Šī problēma ir izplatīta visā valstī. Latvijas Radio apzvanītie skolu direktori atklāja, ka jaunākie pieķertie smēķētāji mācījušies 6. klasē. Jaunākajās klasēs tā ir pamēģināšana, bet vecākajās – jau vērojama atkarība.
Saeima par problēmu sāka domāt jau pirms 3 gadiem; cer šogad pieņemt likuma grozījumus
Elektronisko cigarešu popularitāte ir augusi tieši jauniešu vidū, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aptaujas dati, kas parāda augšupejošu līkni vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.
Pirms trīs gadiem aptuveni puse respondentu vīriešu šajā vecuma grupā atbildēja, ka ir smēķējuši elektroniskās cigaretes, bet pērn īpatsvars ir palielinājies līdz 65%.
Tikpat liels lēciens vērojams šīs vecuma grupas sieviešu atbildēs. 2020. gadā tuvu trešdaļai meiteņu bija smēķējušas elektroniskās cigaretes, bet pērn atbildes pietuvojās pusei.
Lai cīnītos ar problēmu, par risinājumiem likumdevējs sāka domāt pirms vairāk nekā trim gadiem. Tad Saeimā deviņi deputāti iesniedza likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā", kas paredzēja gan definēt tabakas aizstājējproduktus, gan arī aizliegt tos laist tirgū.
Deputāte no Zaļo un Zemnieku savienības Līga Kozlovska atzina, ka
"šie garie gadi ir bijuši nepārtrauktās diskusijās starp profesionāļiem, politiķiem un arī lobistiem. Līdz ar to īstenībā nekas īpaši daudz nepavirzījās uz priekšu.
Nu ir beidzot pienācis tas laiks, kad 14. Saeima, mūsu Sociālo un darba lietu komisija ir kārtīgi ķērusies pie darba, pārliecinot varbūt arī vienu daļu politiķu, un arī ļoti lielas diskusijas ir ar ražotājiem, tirgotājiem, kuriem ir dabiski savas biznesa intereses."
Kozlovska kā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente saka, ka Latvija ir ne tikai zeme, kur dzer, "bet arī zeme, kura nopīpējas, līdz ar to mums ir vieni no lielākajiem saslimstības rādītājiem gan ar plaušu vēžiem, gan ar plaušu hroniskām slimībām".
Komisija tikusi jau līdz trešajam lasījumam. Taču, lai varētu virzīties tālāk, bija nepieciešams saskaņojums Eiropas līmenī.
"Mēs šo saskaņojumu esam 2. oktobrī saņēmuši. Principā bija nepieciešami nelieli precizējumi, un tas arī tika izdarīts.
Pašreiz mums ir zaļā gaisma, lai mēs varētu tālāk skatīt trešajā lasījumā, vispirms komisijā un tad uzreiz tālāk dot uz plenārsēdi," sacīja Kozlovska.
Jau pirms mēneša tika aizliegti aromatizēti karsējamās tabakas izstrādājumi. Uz jautājumu, kāpēc šim aizliegumam nepievienoja arī citas smēķēšanas ierīces ar aromātiem, deputāte atbildēja, ka izmaiņas likumā raisa plašas diskusijas, kuras ievilkās.
Viņa gan norādīja, ka likumprojektam politiskais atbalsts "četrās piektdaļās ir tādēļ, ka varbūt ir daži punkti, par ko paši politiķi, viena daļa politiķu, diskutē un strīdas. Piemēram, smēķēšanas ierobežošana Saeimas telpās."
Tās esot emocionālākās, bet ne būtiskākās diskusijas.
Likumprojektā paredzētas vairākas izmaiņas, kas ietver, piemēram, no nākamā gada janvāra aizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuri satur aromatizētājus. Izņēmums – tabakas aromāts.
Tāpat produktiem klāt jābūt informatīvajiem tekstiem par kaitīgumu un to saturu.
Kā arī karsēšanas ierīces, tādas kā "Iqos", nevarēs veikalos atrasties redzamās vietās, un būs vēl daudzi citi ierobežojumi.
"Kamēr nebūs līdzatbildīga sabiedrība, problēmu nevarēs apkarot"
Šīs izmaiņas ar jauno gadu stāsies spēkā, ja deputāti likumprojektu pagūs skatīt līdz gada beigām. Kozlovskai ir pārliecība, ka tas notiks.
"Vēl šodien runāju ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, viņi par šo ir informējuši jau pirms trim mēnešiem ražotājus, tirgotājus. Viņi ir informēti," norādīja Kozlovska, jautāta, vai nozarei būs pietiekams termiņš pārejai un vai iesaistītās puses varēs sagatavoties.
Savukārt no 2025. gada janvāra paredzēts aizliegt smēķēt azartspēļu organizēšanas vietās, kā arī no aiznākamā gada grib paaugstināt vecuma cenzu, nosakot, ka visa veida tabakas izstrādājumus turpmāk būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.
Ierobežojumu mērķis ir samazināt bērnu un jauniešu smēķēšanu, norādīja Kozlovska.
"Es kā ģimenes ārste redzu šo vielu ietekmi gan uz sirds veselību un visvairāk jau uz garīgo veselību. Bērni ir ļoti satraukti, bērni ir hiperaktīvi, tur ir atmiņas zudumi, koncentrēšanās zudumi, galu galā mācības uzreiz krīt uz leju," stāstīja deputāte.
Vaicājot skolu pārstāvjiem, vai izmaiņas likumā apkaros šo problēmu, Smiltenes vidusskolas direktore Kondratjeva sacīja:
"Man gribas teikt, kamēr nebūs līdzatbildīga sabiedrība, tikmēr to problēmu, neatkarīgi no cik gadiem mēs atļausim pirkt un kāda veida cigaretes, mēs to nevarēsim apkarot.
Teikšu godīgi – zinu arī ģimenes, kur vecāki paši nopērk [bērniem cigaretes]. Bet katrā ziņa es pieļauju, tas samazinātos, bet pateikt, ka tas pilnībā izskaustu [problēmu], tādas pārliecības man īsti nav."
Savukārt Ādažu vidusskolas direktore Vasiļevska bažījas par to, ka e-cigaretes jaunieši sāktu pirkt, kā viņa saka "melnajā tirgū".
Tikmēr Kuldīgas Centra vidusskolas direktors Felš-Milbergs teica: "Tad būs nākamā aktuālā lieta. Vienmēr būs kaut kāda apdullināšanās iespēja. Mēs atkal cīnīsimies ar alkoholu vai kaut ko tādu."
Viņš, tāpat kā pārējie uzrunātie skolu direktori, atbalsta plānotos ierobežojumus.
