Tiesībsarga piedāvātā norma attiektos uz kompensācijas pieteikumiem netipiskos gadījumos. Proti, pēc rūpīgas gadījuma izvērtēšanas, konstatējot, ka pastāv tādi specifiski apstākļi (piemēram, organisma fizioloģiskās īpatnības), kas liedz pacientam gūt ārstniecisku efektu no jebkuru citu medikamentu lietošanas, izņemot ārstu konsilija noteikto medikamentu.
Tiesībsarga piemērs situācijas raksturošanai:
Pacientei Annai ārstu konsilijs noteica medikamenta "X" lietošanu un atzinumā norādīja, ka medikaments "X" nav aizvietojams ar citām attiecīgajai diagnozei paredzētajām kompensējamām zālēm un ir nepieciešams pacientes dzīvības funkciju uzturēšanai. Anna iesniedza pieteikumu NVD ar lūgumu kompensēt medikamenta "X" iegādes izdevumus individuālā zāļu kompensācijas mehānisma ietvaros. NVD atteica kompensēt medikamentu "X", jo kompensējamo zāļu sarakstā Annas diagnozei ir iekļautas citas zāles, lai arī šīs pašas zāles saskaņā ar ārstu konsilija atzinumu nav piemērotas tieši Annai. Faktiski šajā situācijā spēkā esošais regulējums liedz Annai iespēju saņemt dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešamo medikamentu.
"Mūsu ieskatā par nesamērīgu ir uzskatāma situācija, kurā daļai sabiedrības a priori tiek liegta iespēja saņemt atbalstu zāļu iegādei. Ir nepieciešams paredzēt izņēmuma apstākļus, kad objektīvu iemeslu dēļ pacientam nevar palīdzēt nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm," norādīja tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga birojā atzīmēja, ka individuālais zāļu kompensēšanas mehānisms ir izstrādāts tieši izņēmuma gadījumiem un tiek piemērots, cita starpā, retu diagnožu gadījumā. Individuālā zāļu kompensācijas mehānisma piemērošanai ir izstrādāti stingri izslēgšanas kritēriji, jo parasti tā ietvaros kompensējamās zāles ir dārgas (piemēram, inovatīvi medikamenti), norādīja Tiesībsarga birojā.
Zāļu kompensācijas mehānisma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis un dzīvības funkcijas ir atkarīgas no konkrēto zāļu lietošanas, iespēju iegādāties šīs zāles neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa. Tiesībsargs izpētē par zāļu kompensācijas mehānisma iespējamām nepilnībām secināja, ka individuālā zāļu kompensācijas mehānisma regulējums būtu pilnveidojams netipiskiem gadījumiem, kad pastāv objektīvi un pamatoti iemesli, kāpēc pacientam neder pastāvošās zāļu kompensācijas sistēmas piedāvātās iespējas.
Līdz šim Satversmes tiesā izskatītajos gadījumos gan nav iesniegti tādi pierādījumi, kas neapšaubāmi liecinātu, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm ir negatīva iedarbība vai arī šīm zālēm nav vēlamās terapeitiskās iedarbības uz konkrētā pacienta organismu un pacientam der tikai un vienīgi zāles, kuras nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, norādīja tiesībsargs. Taču nevarot izslēgt, ka šādi gadījumi var būt, un NVD būtu jābūt iespējai un tiesiskam mehānismam, kā šādos gadījumos rīkoties, uzskata tiesībsargs.
Tiesībsarga ieskatā regulējums, kas ļautu izvērtēt, vai konkrētais gadījums nav uzskatāms par netipisku, nekompromitē individuālo zāļu kompensācijas mehānismu un nenonāk pretrunā ar nepieciešamību nodrošināt iespēju kompensēt zāļu izdevumus pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.
Piemēram, tiesībsarga 2021. gadā veiktās pārbaudes lietas materiālos pieejamajā ārstu konsilija atzinumā ir noteikts: "[Zāļu nosaukums] terapija nepieciešama dzīvības funkciju uzturēšanai pēc vitālām indikācijām un nav aizvietojama ar citiem kompensējamajiem medikamentiem."
Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka kompensējamo zāļu sarakstā pacientam noteiktajai diagnozei bija iekļautas citas zāles, ārstu konsilija noteikto zāļu kompensācija tika atteikta. Jau nākamajā gadā šīs zāles iekļāva kompensējamo zāļu sarakstā.
"Minētais gadījums apliecina, ka situācija var mainīties ļoti strauji. Tikmēr kompensācijas atteikums var ļoti nelabvēlīgi vai pat kritiski ietekmēt ārstēšanās procesu, jo īpaši, ja zāles nepieciešamas pacienta dzīvības funkciju uzturēšanai," atzīmēja tiesībsargs.
Tiesībsargs apzinās, ka "veselības aizsardzībai atvēlētie resursi ir ierobežoti un Satversmē noteiktais valsts pienākums iespēju robežās veikt pasākumus cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības jomā nav interpretējams kā valsts pienākums apmaksāt katram indivīdam pilnīgi visus viņa veselības aprūpei individuāli nepieciešamos pasākumus".
Tiesībsargs norādīja, ka šāda prasība būtu nesamērīga ar valsts iespējām un pienākumu nodrošināt visas sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Tomēr, lai līdzsvarotu sabiedrības intereses un indivīda intereses un vienlaikus nesagrautu individuālo kompensācijas mehānismu, tiesībsarga ieskatā būtu lietderīgi paredzēt iespēju individuālā kompensācijas pieprasījuma gadījumā izvērtēt, vai ir pierādāmi tādi objektīvi apstākļi, kuru dēļ iedzīvotājs nevar lietot nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm.
Gadījumā, ja šādi apstākļi ir pierādāmi, vismaz tajos gadījumos, kad zāles ir nepieciešamas dzīvības funkciju uzturēšanai un to viennozīmīgi apliecina attiecīgās specialitātes ārstu konsilija sniegtais atzinums, tiesībsarga ieskatā jābūt iespējai lemt par pilnīgu vai daļēju attiecīgo kompensējamo zāļu sarakstā neiekļauto zāļu kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem.
