Šī pārbaude tāpat var draudēt ar naudas atprasīšanu daudz lielākā apmērā. Kultūras ministrijas eksperti (ministrijas pārraudzībā atrodas fonds), lūgti sniegt savu vērtējumu, to darīt atsakās. Arī mediju eksperti Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīcību neizprot.
ĪSUMĀ:
- SIF pieprasīja "Re:Baltica" atmaksāt 127,5 eiro par seriālā "Šķelšanās" mediju telts apdrukām krievu valodā.
- Šo naudu "Re:Baltica" atmaksāja, lai gan pārkāpumu neatzīst.
- SIF vērtē stāsta 4. sēriju, noliedz ārējo ietekmi; varētu prasīt atmaksāt lielāku summu.
- Pārbaudi sāk pēc "Re:Baltica" raksta par "Latvijas attīstībai" finansēšanu.
- Viens no "Latvijas attīstībai" līderiem ir SIF vadītājas dzīvesbiedrs.
- Fonds noliedz vērtēšanas saistību ar šo rakstu: "Vērtējam projekta atbilstību konkursa nolikumam".
- Mediju eksperts: Nepatīkams signāls par to vidi, kurā žurnālistiem ir jāstrādā.
127, 5 eiro jau atmaksāti, par projektu nācās atbildēt daudzām iestādēm
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" dokumentālais seriāls "Šķelšanās" sastāv no četrām sērijām. Un šī projekta īstenošanai redakcija bija ieguvusi valsts budžeta līdzfinansējumu no Mediju atbalsta fonda caur Sabiedrības integrācijas fondu, piedaloties konkursā.
127,5 eiro "Re:Baltica" fondam atmaksājusi par apdrukām uz mediju telts krievu valodā, lai gan pārkāpumu žurnālistes neatzīst.
Šajā projektā kopumā žurnālisti bija spiesti atbildēt ļoti daudzām iestādēm.
"Mums ir bijuši ļoti daudzi iesniegumi gan no Valsts policijas, gan no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kas ir neapmierināti ar šo visu, ko mēs esam uztaisījuši šajā seriālā," stāstīja pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe.
Fonds sāk pārbaudi, noliedz ārējo ietekmi
Tomēr visnopietnāk vērtējama fonda pašiniciatīva aicināt Mediju atbalsta fonda Vērtēšanas komisijas locekļus vērtēt, vai noslēdzošā sērija, kurā "Re:Baltica" atspoguļo darbu politiskās partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijā, atbilst projekta mērķim un vai šī sērija nepārkāpj konkursa nolikumu, saskaņā ar kuru fonds neatbalsta uz politiska spēka tēla veidošanu vērstus pasākumus.
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktores vietniece Dace Spaliņa, jautāta, kāpēc vērtē tieši ceturto sēriju, ja politiskās partijas bija arī citās sērijās, skaidru atbildi nesniedza, sakot, ka
"mēs skatāmies, vai tas, kas ir bijis rakstīts projekta pieteikumā, tur plaši apraksta katru sēriju, ko viņi tur darīs, ko viņi rādīs".
Uz jautājumu, kāpēc tomēr vērtēta tieši šī sērija un vai "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers uzrakstīja kādu iesniegumu, Spaliņa sacīja: "Nē. Tas nav no ārējas ietekmes."
"Re:Baltica": Var prasīt atskaiti par finanšu izlietojumu, bet redakcionālā neatkarība nav atcelta
"Re:Baltica" savukārt norādīja – no medija var prasīt atskaites par finanšu izlietojumu, taču redakcionālā neatkarība nav atcelta.
Analizēt partiju rīcību un darbus, tajā skaitā kritiski, arī ir žurnālistu uzdevums, turklāt seriālā parādītas arī citas politiskās partijas.
"Mums šobrīd izskatās, ka Sabiedrības integrācijas fonds apzināti mēģina, dažādiem variantiem, dažādās iestādēs vai pie šiem komisijas locekļiem atrast kādu iemeslu, ka "Re:Baltica" ir rīkojusies nepareizi, veidojot šo konkrēto sēriju. Un kāpēc mēs par to šobrīd zvanām trauksmes zvanus? Ja fondam izdosies atrast kādu, kurš pasaka, ka tur kaut kas nav kārtībā, tad viņiem ir iemesls mums atprasīt visu to budžeta naudu," skaidroja Spriņģe.
Turklāt tas noticis īsi pirms žurnālistu raksta publicēšanas par partijas "Latvijas attīstībai" finansēšanu.
"Mums tas arī rada diskomforta sajūtu, ka, ja tikko ir bijis pētījums par vienu politisko partiju, tad viena no partijas līderiem dzīvesbiedres vadītā iestāde veic šādu pārbaudi," norādīja Spriņģe.
Jautāta, vai pārbaudei ir kāda saistība ar "Re:Baltica" rakstu par "Latvijas attīstībai", kuras līderis ir fonda vadītājas dzīvesbiedrs, Spaliņa to noliedza, sakot: "Nē, tam nav nekādas saistības ar "Latvijas attīstībai" darbību, jo mēs kā Sabiedrības integrācijas fonds vērtējam projekta atbilstību konkursa nolikumā minētajām prasībām. Ja ir konstatētas neattiecināmas izmaksas, tad mēs lūdzam tās atmaksāt."
Mediju eksperts: "Nepatīkams signāls par to vidi, kurā žurnālistiem ir jāstrādā"
Ja mediji ir nemitīgi spiesti sniegt skaidrojumus, viņiem var pietrūkt resursu saviem tiešajiem pienākumiem, un tam var būt negatīvas sekas, norādīja eksperts.
"Es teiktu, ka medijiem ir tiesības pašiem izvēlēties tēmas, ar ko viņi strādā," norādīja Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
"Viņiem ir tiesības iedziļināties arī atsevišķu politisko partiju darbībā. Līdz ar to tādu iemeslu, kāpēc pastiprināti [prasīt] par to, ko žurnālisti ir darījuši, es neredzu. Tas, manuprāt, ir tāds nepatīkams signāls par to vidi, kurā žurnālistiem ir jāstrādā," pauda Buholcs.
Tikmēr divi Kultūras ministrijas pārstāvji, kas aicināti sniegt vērtējumu līdz šai ceturtdienai, to darīt atteiksies, jo konkursa vērtēšanas komisijas locekļu mandāts bija izvērtēt pieteikumu, nevis rezultātu. Attiecīgi ekspertu komisijas darbs ir pabeigts.
"SIF ir tiesības vērtēt to, vai projekti atbilst konkursa nolikumam. Taču SIF tas būtu maksimāli jādara ar saviem resursiem. Jau līdz šim, arī pārstāvot ministri SIF padomē, esmu norādījusi, ka nav jāiejaucas mediju neatkarībā un saturā," sacīja Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce ("Progresīvie").
Par vārda brīvības robežu sašaurināšanos Latvijā šomēnes trauksmi cēla arī Latvijas Radio, kam pievienojās Latvijas Televīzija.
SIF: Kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība?
Lejuplādēt127.75 KB
Sabiedrības integrācijas fonds pēc šīs informācijas izskanēšanas savukārt paziņojumā medijiem skaidroja, ka kopš 2018. gada fondā izveidots jauns projektu pieteikumu dizains, lai atvieglotu projektu iesniegšanu, līdz ar to visiem projekta iesniedzējiem ir vienādas prasības un pārbaužu process, ja projekts tiek apstiprināts. Pēc projekta noslēguma atskaites iesniegšanas SIF izvērtē katra projekta saturiskās un finanšu atskaites, vērtē projekta realizācijas atbilstību konkursa nolikuma prasībām un apstiprinātajam projekta pieteikumam. Ja konstatē neatbilstības, Fonds norāda, ka tam ir pienākums neatbilstoši izlietotos valsts budžeta līdzekļus atprasīt.
Lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu vai tā atmaksas prasība ir administratīvais akts, kas ir apstrīdams administratīvajā tiesā, tāpēc jebkuram argumentam ir jāiztur arī potenciālā tiesas procesa kritika, norādīja fonds.
Pašlaik fons izvērtē "Re:Baltica" projektu, un, "ņemot vērā partijas "Latvija pirmajā vietā" 2024.gada 7. februārī rakstīto iesniegumu, mūsu institucionālajai pārzinei Ministru prezidentei un Saeimas pieprasījuma komisijai, kurā ir lūgums skaidrot "Re:Baltica" projektā "Šķelšanās" 4.sērijas satura atbilstību konkursa nolikumam un projekta pieteikumam, esam piesaistījuši mediju jomas ekspertus viedokļa sniegšanai, jo šāds izvērtējums prasa dziļāku mediju jomas kompetenci, kā tikai administratīvu projekta uzraudzību, kāda ir Sabiedrības integrācijas fonda speciālistiem", informēja fonds.
Fonds uzskata, ka "publiskajā telpā īsi pirms lēmuma pieņemšanas nekorekti tiek jaukta projekta konkursa nolikuma prasību ievērošana ar mediju brīvības ietekmēšanu".
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka SIF prasība "Re:Baltica" ir bīstama vairāku iemeslu dēļ.
"SIF, izvērtējot hipotētiskas problēmas projektā, ir atsaucies politiskas partijas kampaņai. Ir labi zināms, ka Latvijas politikā bieži izmanto sazvērestības teorijas, lai novērstu uzmanību no savām problēmām un pārliktu uzsvaru uz kaut ko citu. Parasti profesionāli mediji un iestādes tās spēj atšķirt no patiesības, norādīja LŽA.
LŽA norāda uz lielu bīstamību, traktējot kritisku žurnālistiku kā "uz partijas tēla veidošanu vērstu", jo tas izslēgtu no SIF Mediju atbalsta fonda projektiem jebkurus tādus projektus, kuros tiek pieminēta politika. Attiecīgi būtu jāslēdz programmas ziņu, pētnieciskās žurnālistikas atbalstam, nedrīkstētu arī atbalstīt priekšvēlēšanu diskusijas, jo, novedot visu līdz absurdam, katru politiķa pieminēšanu var traktēt kā politiskā spēka tēla veidošanu.
LŽA arī aicina nevairot nevajadzīgu birokrātiju un atrakstīšanos.
LŽA arī vērš uzmanību, ka tiesībsargājošo un valsts institūciju nekavējoša un akla reaģēšana uz politiski nozīmīgu personu iesniegumiem, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem žurnālistu darbā, rada nopietnus jautājumus par šo institūciju izpratni par mediju lomu un vārda brīvību demokrātiskā valstī.
